Acetons
Acetons (propanons, dimetilketons, 2-propanons; (CH3)2CO) ir vienkāršākais, pazīstamākais un svarīgākais ketons. Acetons ir gaistošs, bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar raksturīgu smaržu.
| Acetons | |
|---|---|
  Acetona struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | (CH3)2CO |
| Molmasa | 58,08 g/mol |
| Blīvums | 790 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 178,2 K (-94,9 °C) |
| Viršanas temperatūra | 329,4 K (56,3 °C) |
Atrašanās dabā
labot šo sadaļuAcetons kopā ar spirtu veidojas no cietes, dekstrīna, maltozes dažu baktēriju (Bacterium acetoaethylicum, Bacillus macerans) iedarbībā.
Acetonu ievērojamā daudzumā satur diabēta slimnieku urīns, tas tur veidojas, atšķeļoties CO2 no vielmaiņas produkta acetoetiķskābes CH3COCH2COOH.
Iegūšana
labot šo sadaļuAcetons samērā lielā daudzumā atrodas koksnes sausās destilācijas produktos, taču atdalīt acetonu no tiem ir sarežģīti.
Var iegūt, laižot etiķskābes tvaikus pāri sakarsētam cērija karbonātam.
Rūpnieciski acetonu iegūst pēc kumola metodes no benzola un propilēna (sk. Ūdra—Sergejeva—Hoka reakcija).
Īpašības
labot šo sadaļuReaģējot ar ūdeņraža peroksīdu, var veidoties acetona peroksīds, kas ir nestabila sprāgstviela.
Izmantošana
labot šo sadaļu
Acetonu plaši lieto kā šķīdinātāju. Acetons ir vērtīga izejviela daudzu organisku savienojumu iegūšanai.
 | Šis ar organisko ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |