Anilīns
Anilīns (fenilamīns, aminobenzols) ir organisks savienojums ar ķīmisko formulu C6H5NH2. Sastāvot no benzola gredzena un aminogrupas, tas ir tipisks aromātisko ogļūdeņražu atvasinājums. Anilīns ir vienkāršākais aromātiskais amīns. Kā vairumam gaistošo amīnu, tam piemīt nepatīkama puvušu zivju smaka. Anilīnu iegūst, reducējot nitrobenzolu. Līdzīgā veidā var iegūt arī anilīna atvasinājumus (aromātiskos amīnus, kam benzola gredzenā ir aizvietotāji). Tīrs anilīns ir caurspīdīgs, bezkrāsains šķidrums, tas gaisā oksidējas un ar laiku kļūst brūngans. Oksidējot anilīnu, iegūst dažādas organiskās krāsvielas, tas vienmēr ir bijis galvenais anilīna pielietojums. Anilīns ir vāja bāze.
| Anilīns | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| |||||
| Ķīmiskā formula | C6H5NH2 | ||||
| Molmasa | 93,13 g/mol | ||||
| Blīvums | 1021,7 kg/m3 | ||||
| Kušanas temperatūra | -6,3 °C | ||||
| Viršanas temperatūra | 184,13 °C | ||||
Izmantošana
labot šo sadaļuPārsvarā anilīns tiek izmantots metilēndianilīna iegūšanai.[1] Citi pielietošanas virzieni ietver gumijas apstrādes ķimikālijas (9%), herbicīdu (2%), krāsvielu un pigmentu (2%) ražošanu.[2] Dažādi anilīna atvasinājumi tiek izmantoti kā piedevas gumijai — antioksidanti. Anilīnu izmanto par izejvielu paracetamola, kā arī indigo krāsvielas ražošanai. Indigo tiek izmantota audumu (piemēram, zilu džinsu), gan arī ēdiena (pārtikas piedeva E132) krāsošanai.[1][3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Thomas Kahl, Kai-Wilfrid Schröder, F. R. Lawrence, W. J. Marshall, Hartmut Höke, Rudolf Jäckh "Aniline" in Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry 2007; John Wiley & Sons: New York.
- ↑ «Aniline». The Chemical Market Reporter. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002-02-19. Skatīts: 2007-12-21.
- ↑ Elmar Steingruber "Indigo and Indigo Colorants" Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry 2004, Wiley-VCH, Weinheim.
 | Šis ar organisko ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |