Pergaments
Pergaments (grieķu: Πέργαμον) ir no dzīvnieku ādas veidots materiāls, uz kura rakstīja pirms papīra izgudrošanas. Tas radās, kad 263.g. p.m.ē. Pergamas valdnieks Eimens meklēja materiālu, ar kuru varētu aizvietota līdz tam lietoto papirusu. Visi senie manuskripti tika rakstīti uz šī materiāla.
Tas nosaukts par godu tā rašanās vietai — Pergamai, kas atrodas Mazāzijā. Vēsturnieki uzskata, ka dzīvnieku ādas jau kopš seniem laikiem tikušas izmantotas kā materiāls, uz kura rakstīja vēstules. Saistībā ar Plīnija Vecākā liecību 2. gadsimtā p.m.ē. Ēģiptes faraons vēlējās atbalstīt Aleksandrijas bibliotēkas krājumus. Sakarā ar Pergamas konkurenci faraons aizliedza papirusa eksportu.
Apstrādāšana
labot šo sadaļuLai gan āda jau agrāk tika lietota aprakstīšanai, pergaments pamatīgās apstrādes dēļ bija daudz gludāks, plānāks un to izmantot bija ērtāk nekā tā laika papirusu. Lai to izgatavotu, vērša, ēzeļa, aitas, kazas vai cūku ādas vairākas dienas mērcēja kaļķī, tad stingri uzstiepa uz koka rāmja un vēlreiz notīrīja. Pēc tam ādu ierīvēja ar saberztu krītu un pulēja ar pumeku.[1]
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Gints Ročāns. Tehnika. Langervaldes iela 1a, Jelgava, LV-3001 : Izdevniecība Avots, 2008. gads. 34. lpp. ISBN 978-9984-800-45-5.