Bactericera cockerelli
Bactericera cockerelli ir lapblusiņu suga no ozolu augutu dzimtas. Tie ir vieni no kaitīgākajiem kartupeļu kaitēkļiem rietumu puslodē. 20. gadsimtā sākumā jau tika uztverta par invazīvu un kaitīgu kukaini ASV dienvidštatos un Meksikā. Nedaudz vēlāk šī lapblusiņa kļuva par nopietnu un destruktīvu kartupeļu kaitēkli gandrīz visos ASV dienvidrietumos. Tad tika aprakstīta jauna slimība, kuru dēvē par lapblusiņu dzeltenumu, no angļu: psyllid yellows. 21. gadsimta sākumā Bactericera cockerelli lapblusiņa sākusi kaitēt arī citiem svarīgiem nakteņu rindas kultūraugiem (piemēram, tomātiem, baklažāniem, saldajiem kartupeļiem) dažādās sava areāla vietās. Lapblusiņas masveida savairošanās gados kaitējums šiem kultūraugiem izraisa krietnus ekonomiskus zudumus.[1]
| Bactericera cockerelli Bactericera cockerelli (Šulc, 1909) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Blaktis (Hemiptera) |
| Apakškārta | Augutis (Sternorrhyncha) |
| Virsdzimta | Lapblusiņu virsdzimta (Psylloidea) |
| Dzimta | Ozolu augutu dzimta (Triozidae) |
| Ģints | Bactericera |
| Suga | Bactericera cockerelli |
| Sinonīmi | |
| |
 Bactericera cockerelli Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuBactericera cockerelli lapblusiņas ir izplatītas Ziemeļamerikas un Centrālamerikas valstīs, Jaunzēlandē un Norfolkas salā. Tiek uzskatīts, ka lapblusiņa ir vietēja suga ASV dienvidrietumos un Meksikas ziemeļos, toties šobrīd lapblusiņas ģeogrāfiskā izplatība Jaunajā pasaulē sasniedz ASV austrumus un Kanādu, Meksiku un Centrālameriku.[2]
Lapblusiņas ir ieviesušās Jaunzēlandē. Pirmie oficiālie dati par lapblusiņas atradni ir dokumentēti 2006. gadā.[2]
Ziemeļamerikā lapblusiņas ir sastopamas Kanādā, ASV un Meksikā. Kanādā sastopama Albertā, Britu Kolumbijā, Saskačevanā un Ontārio. ASV ir sastopama šādos štatos: Arizona, Kalifornija, Kolorādo, Aidaho, Aiova, Kanzasa, Minesota, Montāna, Nebraska, Nevada, Ņūmeksika, Ziemeļdakota, Dienviddakota, Oklahoma, Oregona, Teksasa, Jūta, Vašingtona un Vaiominga. Meksikā lapblusiņa ir atrasta Mehiko pilsētā, kā arī Mehiko, Čivavas, Koavilas de Saragosas un Gvanahvato štatos. Centrālamerikā sastopama Hondurasā un Gvatemalā.
Pieaugušo īpatņu apraksts
labot šo sadaļuBactericera cockerelli lapblusiņas ir mazi kukaiņi, kuru ķermeņa garums sasniedz 2,5—2,75 mm. Ķermeņa nokrāsa variē no bāli zaļas tikko parādoties līdz brūnai vai tumši zaļai krāsai 2. vai 3. dzīvības dienā, vēl pēc laika šie kukaiņi iegūst pelēku vai melnu ķermeņa nokrāsu. Uz galvas un toraksa ir redzamas baltas vai dzeltenas līnijas; uz pirmā un terminālā vēdera segmentiem lokalizējas balti dorsāli punkti. Tās pēc ārēja izskata atgādina tievas cikādes, galvenokārt tāpēc, ka šīs lapblusiņas tur spārnus leņķī un tie nosedz ķermeni. Lapblusiņu spārni ir tīri, bez zīmējumiem; priekšējie spārni ir ar redzamām dzīslām; priekšējie spārni ir ievērojami lielāki par mugurējiem spārniem. Ūsiņas ir mēreni garas, sasniedz gandrīz ķermeņa vidu.[1]
Dzīvības cikls un uzvedība
labot šo sadaļuPieaugušie īpatņi ir aktīvi kukaiņi, toties nimfu stadijā tās ir lielākoties gandrīz nekustīgas. Pieaugušas lapblusiņas labi lido. Iztraucētas tās lec.[1]
Ekoloģija
labot šo sadaļuBarības augi
labot šo sadaļuBactericera cockerelli barojas un attīstās galvenokārt uz naktenēm, retāk uz tītenēm. Taču lapblusiņas var būt ievāktas no dažādu dzimtu augiem, ieskaitot priežu, vītolu, sūreņu, balandu, krustziežu, kurvjziežu, tauriņziežu, malvu, amarantu, lūpziežu un graudzāļu dzimtas.[3]
Barības augu sarakstā ir:
- nakteņu dzimta
- naktenes: ēdamais tomāts, kartupelis, baklažāns, bebrukārkliņš, Solanum rostratum, Solanum betaceum, Solanum elaeagnifolium, Solanum triquetrum.
- sarkanie pipari: dārzeņpipars;
- ipomejas: saldais kartupelis;
- līcijas: parastā līcija, Lycium andersonii, Lycium carolinianum var. quadrifidum, Lycium macrodon;
- tabakas: īstā tabaka
- fizālisi: dārziņu fizālis, Physalis mollis;
- tīteņu dzimta:
Simbionti
labot šo sadaļuBactericera cockerelli lapblusiņai ir endosimbiotiskie mikroorganismi no Halomonadaceae (Candidatus Carsonella ruddii) un Anaplasmataceae (Wolbachia sp.) dzimtām.
Dabiskie ienaidnieki
labot šo sadaļuBactericera cockerelli dabiskie ienaidnieki ir dažas plēvspārņu sugas, kas ir lapblusiņas parazitoīdi, ir arī plēsēji, kas barojas ar lapblusiņam, tās ir dažas ērcītes, divspārņi, vaboles, blaktis un tīklspārņi. Starp plēvspārņiem ir atzīmētas Eulophidae dzimtas sugas, tajā skaitā Tamarixia radiata un 'Tamarixia triozae, ka arī Tetrastichus. Lapblusiņas medī tādas kukaiņu sugas, kā:
- vaboles: mārītes — Cleobora mellyi, Cryptolaemus montrouzieri, Hippodamia convergens, Scymnus loewii;
- blaktis: Geocoridae — Geocoris pallens, koku laupītājblaktis — Orius tristicolor;
- tīklspārņi: zeltactiņas — Chrysoperla carnea;
- divspārņi: mušas — Coenosia attenuata;
- ērcītes: Phytoseiidae — Amblydromalus limonicus.
Ir zināmas arī dažas entomopatogēnas sēnītes, kas spēj iznīcināt Bactericera cockerelli lapblusiņas. Pie tādām sēnītēm pieder Beauveria bassiana un Isaria fumosorosea no Cordycipitaceae dzimtas un Metarhizium anisopliae no Clavicipitaceae dzimtas.
Apraksts un sistemātika
labot šo sadaļuASV Kolorado štatā Bactericera cockerelli lapblusiņas pirmo reizi pētīja T. D. Cockerell, kuras viņš dabūjis no kartupeļu augiem. Pirmo reizi šīs lapblusiņas sugu aprakstījis Šulc 1909. gadā un devis nosaukumu Trioza cockerelli. 1911. gadā Crawford šo sugu pārvietojis Paratrioza ģintī. Tagad šī suga ir novietota Bactericera ģintī.[4]
Kaitējums un kontrole
labot šo sadaļuBactericera cockerelli lapblusiņas ir kultūraugu patogēnu mikroorganismu pārnēsātāji. Tās pārnēsā Candidatus Liberibacter ģints baktērijas, tajā skaitā Liberibacter psyllarous un Liberibacter solanacearum, kas izraisa zebra chip slimību un lapblusiņu dzeltenuma slimību tomātiem un kartupeļiem.[5]
Liberibacter solanacearum ir visticamāk kartupeļu (Solanum tuberosum) zebra chip slimības izraisītājs. Šīs slimības dēļ ASV, Meksika, Centrālā Amerika un Jaunzēlande zaudē miljonus dolārus kartupeļu industrijā. Liberibacter solanacearum ir ar floēmu ierobežots augu patogēns, kas var kaitēt arī dažām citām nakteņu dzimtas kultūrām, tādām kā Solanum betaceum, ēdamais tomāts, baklažāns, īstā tabaka un dārzeņpipars.[2]
Masveida vairošanās uzliesmojumi
labot šo sadaļuPirmais masveida vairošanās uzliesmojums piefiksēts 1940. gadā Kalifornijas štatā. Otrs liels uzliesmojums piefiksēts ASV Vidējos Rietumos 1970. gadā neparastu laika apstākļu dēļ.[4] 21. gadsimta sākumā tiek fiksēti bieži, gandrīz katru gadu notiek masveida vairošanas uzliesmojumi dažādos ASV štatos un Kanādā.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Bactericera cockerelli (tomato/potato psyllid). Invasive Species Compendium
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Joseph E. Munyaneza, Tariq Mustafa, Tonja W. Fisher, Venkatesan G. Sengoda & David R. Horton. Assessing the Likelihood of Transmission of Candidatus Liberibacter solanacearum to Carrot by Potato Psyllid, Bactericera cockerelli (Hemiptera: Triozidae). PLoS ONE 11(8): 2016. doi:10.1371/journal.pone.0161016
- ↑ EPPO Data Sheets on pests recommended for regulation. Fiches informatives sur les organismes recommandés pour réglementation. Bactericera cockerelli. Bulletin OEPP/EPPO Bulletin (2013) 43(2):202-208
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Abdullah N. M. M. Life history of the Potato Psyllid Bactericera cockerelli (Homoptera: Psyllidae) in Controlled Environment agriculture in Arizona. African Journal of Agricultural Research Vol. 3 (1), pp. 060-067, January 2008 ISSN 1991-637X
- ↑ J. M. Crosslin, H. Lin & J. E. Munyaneza. Detection of ‘Candidatus Liberibacter Solanacearum’ in the Potato Psyllid, Bactericera cockerelli (Sulc), by Conventional and Real-Time PCR. Southwestern Entomologist 36(2):125-135. 2011 doi:10.3958/059.036.0202
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Bactericera cockerelli (Šulc, 1909)[novecojusi saite] — Psyl'list (hemiptera-databases.org).