Cryptolaemus montrouzieri
Cryptolaemus montrouzieri ir mārīšu suga, kuras dabiskais izplatības areāls pieder Austrālijas zooģeogrāfiskajam rajonam. Vairākās kultūraugu kaitēkļu bioloģiskās kontroles programmās mārīte tika introducēta 64 pasaules valstīs — Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Karību reģionā, Āfrikā, Āzijā, Okeānijā un Eiropā. Nepietiekami ir zināms par mārītes izplatību pasaulē, jo tā var būt izplatījusies to valstu, kurās ieviesta, kaimiņvalstīs.[1]
| Cryptolaemus montrouzieri Cryptolaemus montrouzieri Mulsant, 1853 | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
| Kārta | Vaboļu kārta (Coleoptera) |
| Dzimta | Mārīšu dzimta (Coccinellidae) |
| Apakšdzimta | Ortaliinae |
| Cilts | Ortaliini |
| Ģints | Cryptolaemus |
| Suga | Cryptolaemus montrouzieri |
| Sinonīmi | |
| |
 Cryptolaemus montrouzieri Vikikrātuvē | |
Taksonomija
labot šo sadaļuCryptolaemus montrouzieri pirmo reizi aprakstījis Mulsants 1853. gadā. Vēlāk Kokerells un Korševskis veikuši Cryptolaemus ģints pārskati. No visām citām sugām savā ģintī Cryptolaemus montrouzieri atšķīrās ar krāsu: tikai šai sugai ir melnas tībijas.
Izplatība
labot šo sadaļuPrimāri Cryptolaemus montrouzieri apdzīvo Austrāliju. No 1897. līdz 1924. gadam mārīti introducēja Jaunzēlandē māņbruņutu bioloģiskās kontroles programmas ietvaros. Tagad tā ir sastopama Oklendā un Nortlendā. Apgabalos ar aukstāku ziemu mārītes nevar izdzīvot.[2]
Ekoloģija
labot šo sadaļuCryptolaemus montrouzieri var sastapt uz augiem, kas ir apdzīvoti ar māņbruņutīm un ar citiem Coccoidea augšdzimtas pārstāvjiem, ka arī lapblusiņas.[2]
Sugas, ar kuriem barojas Cryptolaemus montrouzieri ir:[2][1]
- dzimta: ozolu augutis (Triozidae)
- suga: Bactericera cockerelli (Sulc, 1909)
- dzimta: māņbruņutis (Pseudococcidae)
- suga: Balanococcus diminutus (Leonardi, 1918)
- suga: Dysmicoccus ambiguus (Morrison, 1925)
- suga: Ferrisia virgata (Cockerell, 1893)[3]
- suga: Maconellicoccus hirsutus Green , 1908
- suga: Nipaecoccus aurilanatus (Maskell, 1890)
- suga: Paracoccus glaucus (Maskell, 1879)
- suga: Paraferrisia podocarpi (Brittin, 1938)
- suga: Phenacoccus madeirensis Green, 1923
- suga: Phenacoccus solenopsis Tinsley, 1898
- suga: Planococcus citri Risso, 1813[3]
- suga: Pseudococcus calceolariae (Maskell, 1879)
- suga: Pseudococcus longispinus (Targioni Tozzetti, 1867)
- dzimta: bruņutis (Coccidae)
- suga: Coccus hesperidum Linnaeus, 1758
- suga: Parasaissetia nigra (Nietner, 1861)
- suga: Pulvinaria mesembryanthemi (Vallot, 1829)
- suga: Pulvinaria polygonata Cockerell, 1905
- suga: Pulvinaria psidii Maskell, 1893
- suga: Saissetia oleae (Olivier, 1791)
- dzimta: milzbruņutis (Margarodidae)
- suga: Coelostomidia zealandica (Maskell, 1880)
- dzimta: pūkbruņutis (Eriococcidae)
- suga: Eriococcus araucariae Maskell, 1879
- suga: Eriococcus pallidus Maskell, 1885
- dzimta: Dactylopiidae
- suga: Dactylopius tomentosus Lamarck, 1801
- dzimta: baltblusiņas (Aleyrodidae)
- suga: Aleurodicus dispersus Russell, 1965
- dzimta: laputis (Aphididae)
- suga: Schizaphis graminum (Rondani, 1852)
- dzimta: sviļņi (Pyralidae)
- suga: Ephestia kuehniella (Zeller, 1879)
Izmatošana kaitēkļu bioloģiskajā kontrolē
labot šo sadaļuCryptolaemus montrouzieri mārīti plaši izmanto kā kaitēkļu bioloģiskās kontroles aģentu. Pirmo reizi mārīti Kalifornijā introducējis Albers Koebels 1891. gadā Planococcus citri māņbruņutu bioloģiskai kontrolei. Kopš tā laika mārīte ir introducēta jau vairākas valstīs visā pasaulē.[1]
Dažādās vietās Karību reģionā, Centrālamerikā un Dienvidamerikā mārīti introducēja, cīnoties pret Maconellicoccus hirsutus māņbruņuti.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Moses T.K. Kairol, Oulimathe Paraiso, Ram Das Gautam & Dorothy D. Peterkin. Cryptolaemus montrouzieri (Mulsant) (Coccinellidae: Scymninae): a review of biology, ecology, and use in biological control with particular reference to potential impact on non-target organisms. CAB Reviews 2013 8, No. 005 ISSN 1749-8848
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Interesting Insects & other Invertebrates. Mealybug ladybird - Cryptolaemus montrouzieri, By N A Martin (2016, revised 2017)
- ↑ 3,0 3,1 H. Wu, Y. Zhang, P. Liu, J. Xie, Y. He, C. Deng, P. De Clercq & H. Pang. Cryptolaemus montrouzieri as a predator of the striped mealybug, Ferrisia virgata, reared on two hosts. Journal of Applied Entomology, 138(9): 662-669, 2014. doi:10.1111/jen.12127
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |