Kurvjziežu dzimta
Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta,[1] sastopama gandrīz visā pasaulē. Dzimtā ietilpst apmēram 22,7 tūkstoši sugu, tādējādi tā ir otrā izplatītākā augu dzimta (izplatītāka ir vienīgi orhideju dzimta). Izplatītākās ģintis ir Senecio (1000 sugas), Vernonia (1000 sugas), Centaurea (700 sugas), Cousinia (600 sugas), Helichrysum (550 sugas) un Artemesia (550 sugas).[1] Latvijā sastopamas aptuveni 190 sugas, no kurām 40 reti sastopamas.[2] Dzimtas augi pārsvarā ir lakstaugi, retāk koki un krūmi.[3] Starp populārākajiem dzimtas kultūraugiem ir saulgriezes, asteres, cinnijas, salāti, dālijas, krizantēmas, kliņģerītes.[4]
| Kurvjziežu dzimta Asteraceae | |
|---|---|
 12 dažādi kurvjziežu dzimtas augi | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Sinonīmi | |
| Compositae | |
 Kurvjziežu dzimta Vikikrātuvē | |
Tradicionāli kurvjziežu dzimta sīkāk dalās divās apakšdzimtās: asteru apakšdzimtā (Asteroideae) un cigoriņu apakšdzimtā (Cichorioideae).
Latvijā sastopamās ģintisLabot
Latvijā ir sastopamas šādas kurvjziežu ģintis:[5]
- Ambrozijas (Ambrosia),
- Aposēres (Aposeris),
- Asteres (Aster),
- Baltdadži (Onopordum),
Jūrmalas miķelīte (Aster tripolium) - Biškrēsliņi (Tanacetum),
- Cietpienes (Crepis),
- Cigoriņi (Cichorium),
- Dadži (Cirsium),
- Diždadži (Arctium),
- Dzelkšņi (Carduus),
- Dzelzenes (Centaurea),
- Ežziedes (Echinops),
- Grindēlijas (Grindelia),
Ārstniecības kliņģerīte (Calendula officinalis) - Hondrillas (Chondrilla),
- Ilzītes (Anthemis),
- Jānīši (Erigeron),
- Kaķpēdiņas (Antennaria),
- Ķērmelītes (Ptarmica),
- Kliņģerītes (Calendula),
- Krastkaņepes (Eupatorium),
- Krizantēmas (Chrysanthemum),
- Krustaines (Senecio),
- Kumelītes (Chamomilla),
- Māllēpes (Tussilago),
Īstais mārdadzis (Silybum marianum) - Mārdadži (Silybum),
- Mārpuķītes (Bellis),
- Mauragas (Hieracium),
- Mēlziedes (Ligularia),
- Mežsalāti (Mycelis),
- Mīkstpienes (Sonchus),
- Pamauragas (Pilosella),
- Pelašķi (Achillea),
- Pelūdes (Hypochoeris),
.jpg)
.jpg)
- Plostbārži (Tragopogon),
- Pūteles (Filago),
- Raudupes (Scorzonera),
- Rūgtlapes (Saussurea),
- Rūgtpienes (Picris),
- Saflori (Carthamus),
- Salātenes (Lapsana),
Tatārijas salāts (Lactuca tatarica) - Salāti (Lactuca),
- Salmenes (Helichrysum),
- Saulcerītes (Rudbeckia),
- Saulgriezes (Helianthus),
- Sīkgalvītes (Galinsoga),
- Skarziedes (Cyclachaena),
- Smaildadži (Xanthium),
Krāšņā telēkija (Telekia speciosa) - Staģes (Inula),
- Sunīši (Bidens),
- Suņkumelītes (Matricaria),
- Sūriči (Pulicaria),
- Telēkijas (Telekia),
- Tūsklapes (Petasites),
- Urlajas (Trommsdorffia),
- Vēlpienes (Leontodon),
- Vībotnes (Artemisia),
- Zaķpēdiņas (Gnaphalium),
- Zeltdadži (Carlina),
- Zeltgalvītes (Solidago),
- Zeltlapes (Serratula).
Papildus tām ir konstatētas retas atradnes šādām ģintīm, kuras nav endēmas Latvijai vai sugu augi nav sastapti vairāk par vienu reizi:[5]
- Akroptilones (Acroptilon),
- Kuzīnijas (Cousinia),
- Plostbārži (Tragopogon).
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 Stevens, P. F. (2001 onwards) Angiosperm Phylogeny Website. Version 9, June 2008 http://www.mobot.org/mobot/research/apweb/welcome.html
- ↑ «"Latvijas daba" profils». Latvijasdaba.lv. Skatīts: 2012. gada 17. februārī.
- ↑ «Kurvjziežu dzimta». Daba.lv. Skatīts: 2012. gada 17. februārī.
- ↑ Maruta Kusiņa. Bioloģija: shēmas un tabulas. Zvaigzne ABC. 32. lpp. ISBN 9984-37-732-6.
- ↑ 5,0 5,1 «Kurvjziežu dzimta - Compositae, syn. Asteraceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-12-29.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kurvjziežu dzimta.- "Latvijas daba" profils
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |