Vītolu dzimta

augu dzimta

Vītolu dzimta (latīņu: Salicaceae) ir malpīgiju rindas koku dzimta. Tradicionālajā dzimtas izpratnē (Salicaceae sensu stricto) šajā dzimtā tika klasificēti vītoli, papeles, apses un kārkli, taču Angiosperm Phylogeny Group (APG) veiktie ģenētiskie pētījumi ir ievērojami paplašinājuši dzimtu, iekļaujot tajā 56 ģintis un aptuveni 1220 sugas.[1][2][3]

Vītolu dzimta
Salicaceae
Salix babylonica
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
KārtaMalpīgiju rinda (Malpighiales)
DzimtaVītolu dzimta (Salicaceae)
Vītolu dzimta Vikikrātuvē

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Vītolu dzimta satur trīs apakšdzimtas, no kurām Salicoideae tiek iedalīta sešās ciltīs:[4][5][6]

  • Vītolu apakšdzimta (Salicoideae)
    • cilts Abatieae
      • ģints Abatia Ruiz & Pavón
      • ģints Aphaerema Miers
    • cilts Bembicieae
      • ģints Bembicia Oliver
    • cilts Homalieae
      • ģints Bartholomaea Standley & Steyermark
      • ģints Bivinia Tulasne
      • ģints Byrsanthus Guillemin
      • ģints Calantica Tulasne
      • ģints Dissomeria Bentham
      • ģints Homalium Jacquin
      • ģints Neopringlea S. Watson
      • ģints Trimeria Harvey
    • cilts Prockieae
      • ģints Banara Aublet
      • ģints Hasseltia Kunth
      • ģints Hasseltiopsis Sleumer
      • ģints Macrohasseltia L. O. Williams
      • ģints Neosprucea Sleumer
      • ģints Pineda Ruiz & Pavón
      • ģints Pleuranthodendron L. O. Williams
      • ģints Prockia L.
    • Vītolu cilts (Saliceae)
      • ģints Azara Ruiz & Pavón
      • ģints Bennettiodendron Merrill
      • ģints Carrierea Franchet
      • ģints Dovyalis Arnott
      • ģints Flacourtia L'Heritier - batakoplūmes
      • ģints Idesia Maximowicz
      • ģints Itoa Hemsley
      • ģints Lasiochlamys Pax & K. Hoffmann
      • ģints Ludia de Jussieu
      • ģints Olmediella Baillon
      • ģints Poliothyrsis Oliver
      • ģints Populus L. - apses
      • ģints Priamosia Urban
      • ģints †Pseudosalix Boucher, Manchester, & Judd
      • ģints Salix L. - vītoli
      • ģints Tisonia Baillon
      • ģints Xylosma G. Forster
    • cilts Scolopieae
      • ģints Hemiscolopia van Slooten
      • ģints Phyllobotryon Müller
      • ģints Pseudoscolopia Gilg
      • ģints Scolopia Schreber
  • apakšdzimta Samydoideae
    • ģints Casearia Jacquin (ietver iepriekš izdalītās ģintis Hecatostemon, Laetia, Samyda, un Zuelania)
    • ģints Euceraea Martius
    • ģints Irenodendron Alford & Dement
    • ģints Lunania Hooker
    • ģints Neoptychocarpus Buchheim
    • ģints Ophiobotrys Gilg
    • ģints Osmelia Thwaites
    • ģints Piparea Aublet
    • ģints Pseudosmelia Sleumer
    • ģints Ryania Vahl
    • ģints Tetrathylacium Poeppig & Endlicher
    • ģints Trichostephanus Gilg
  • apakšdzimta Scyphostegioideae
    • ģints Dianyuea C. Shang et al.
    • ģints Scyphostegia Stapf

Neskaidra klasifikācija (latīņu: incertae sedis):

  • ģints Ahernia Merrill
  • ģints Mocquerysia Hua
  • ģints Oncoba Forsskahl
  • ģints †Saxifragispermum Reid & Chandler
  • ģints †Utkholokia (Cheleb.) Iljinskaja & Chelb.
  1. Chase, Mark W.; Zmarzty, Sue; Lledó, M. Dolores; Wurdack, Kenneth J.; Swensen, Susan M.; Fay, Michael F. (2002). "When in Doubt, Put It in Flacourtiaceae: A Molecular Phylogenetic Analysis Based on Plastid rbcL DNA Sequences". Kew Bulletin 57 (1): 141–181. doi:10.2307/4110825. ISSN 0075-5974.
  2. Stevens, P. F. (2001 onwards). Angiosperm Phylogeny Website. Version 9, June 2008 (and more or less continuously updated since).
  3. Christenhusz, Maarten J.M.; Byng, James W. (2016-05-20). "The number of known plants species in the world and its annual increase". Phytotaxa 261 (3): 201. doi:10.11646/phytotaxa.261.3.1. ISSN 1179-3163.
  4. «Angiosperm Phylogeny Website». www.mobot.org. Skatīts: 2022-09-24.
  5. Lemke, David (1988). "A Synopsis of Flacourtiaceae". Aliso 12 (1): 29–43. doi:10.5642/aliso.19881201.05.
  6. «Taxonomy - Salicaceae (family)». www.uniprot.org. Skatīts: 2022-09-24.