Oklahoma (angļu: Oklahoma, izrunā: /ˌoʊkləˈhoʊmə/) ir viens no ASV centrālajiem dienvidu štatiem. Tas pēc platības ir 20. lielākais štats ASV, bet pēc iedzīvotāju skaita — 28. lielākais štats. Oklahomā dzīvo mazliet vairāk par 4,2 miljoniem iedzīvotāju.[1] Štata nosaukums ir veidojies no čoktavu cilts vārdiem okla un humma, kas nozīmē "sarkanais cilvēks".[2] Oklahomas administratīvais centrs ir Oklahomasitija.

Oklahoma
Oklahoma
—  ASV štats  —
Antilopes pauguri Oklahomas rietumu daļā
Antilopes pauguri Oklahomas rietumu daļā
Antilopes pauguri Oklahomas rietumu daļā
Flag of Oklahoma
Karogs
Official seal of Oklahoma
Emblēma
Neformālais nosaukums: Sooner State
Devīze: Labor omnia vincit
Oklahomas atrašanās vieta ASVOklahomas atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs Oklahomasitija
Oficiālā valoda angļu valoda
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Dibināts 1907. gada 16. novembrī (46. ASV pavalsts)
Administrācija
 - Gubernators Kevins Stits (R)
Platība 
 - Kopējā 181 195 km²
 - Sauszeme 177 934 km²
 - Ūdens 3 261 km²  1.8%
Augstākais punkts Blekmesas kalns, 1 515 m
Iedzīvotāji (2022. gadā)
 - Kopā 4 019 800
 - Blīvums 22,2/km²
 - Rasu sastāvs baltie — 82,2%
melnie — 8,55%
 - Reliģijas protestanti — 77%
katoļi — 4,89%
nereliģiozi — 39%
Laika josla UTC (UTC-6)
 - Vasaras laiks (DST) UTC (UTC-5)
Mājaslapa: www.ok.gov
Oklahoma Vikikrātuvē

Oklahoma robežojas ar Ārkanzasas, Kanzasas, Kolorādo, Misūri, Ņūmeksikas un Teksasas štatiem. Štatam raksturīga vislielākā reljefa daudzveidība ASV un viena no augstākajām ekoloģiskajām daudzveidībām.[nepieciešama atsauce]

 
Indiāņu teritorija mūsdienu Oklahomas štatā (ap 1890).

1803. gadā Francijas Pirmā republika pārdeva ASV Franču Luiziānas koloniju, uz kuru no ASV dienvidaustrumu piekrastes štatiem no 1817. līdz 1830. gadam deportēja "Piecas civilizētās ciltis", šo nosaukumu attiecinot uz piecām indiāņu tautām (čirokiem, čikasiem, čoktaviem, krīkiem jeb muskogiem, un seminoliem), jo tās bija pārņēmušas daudzas Eiropas kolonistu paražas. 1834. gadā to pasludināja par "Indiāņu teritoriju".

1889. gadā ASV valdība panāca vienošanos ar muskogiem un seminoliem par 2 miljonu akru (≈ 8094 km²) zemes piešķiršanu eiropiešu pārceļotājiem, kuru nosauca par "Oklahomas teritoriju". 1901. gadā Teksasā un Oklahomā sākās naftas ieguves attīstība. 1907. gada 16. novembrī Oklahoma kļuva par 46. ASV pavalsti.

Lielākās pilsētas

labot šo sadaļu
Vieta Pilsēta Iedzīvotāju skaits[3]
1 Oklahomasitija 681 054
2 Talsa 413 066
3 Normana 128 026
4 Broukenarova 113 540
5 Edmonda 94 428
6 Lotona 90 381
7 Mūra 62 793
8 Midvestsitija 58 409
9 Īnida 51 308
10 Stillvotera 48 394

Oklahomā dzimuši cilvēki

labot šo sadaļu
  1. https://eu.oklahoman.com/story/news/local/2023/01/06/oklahoma-population-2023-passes-4m-mark-mirroring-oklahoma-city-growth/69782081007/
  2. Muriel Wright. «Chronicles of Oklahoma». Oklahoma State University, June 1936. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-10-13. Skatīts: 2007-07-31.
  3. «Oklahoma Population». U.S. Census Bureau. Skatīts: 17.03.2022.

Ārējās saites

labot šo sadaļu