Žozē Ramušs-Orta
Žozē Ramušs-Orta (portugāļu: José Ramos-Horta; dzimis 1949. gada 26. decembrī) ir Austrumtimoras politiķis un bijušais valsts prezidents laikā no 2007. līdz 2012. gadam (otrais prezidents kopš neatkarības iegūšanas no Indonēzijas 2002. gadā).
| Žozē Ramušs-Orta José Ramos-Horta | |
|---|---|
 | |
| Austrumtimoras prezidents | |
|
Amatā 2008. gada 17. aprīlis — 2012. gada 20. maijs | |
| Premjerministrs | Šanana Gušmau |
| Priekštecis | Fernandu de Araužu (v. i.) |
| Pēctecis | Taurs Matans Ruaks |
| Austrumtimoras prezidents | |
|
Amatā 2007. gada 20. maijs — 2008. gada 13. februāris | |
| Premjerministrs | Estanislau da Silva, Šanana Gušmau |
| Priekštecis | Šanana Gušmau |
| Pēctecis | Visente Guterešs (p.i.) |
| Austrumtimoras premjerministrs | |
|
Amatā 2006. gada 26. jūnijs — 2007. gada 19. maijs | |
| Prezidents | Šanana Gušmau |
| Priekštecis | Mari Alkatiri |
| Pēctecis | Estanislau da Silva |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1949. gada 26. decembrī Dili, Portugāles Timora (tagad  Austrumtimora) |
| Tautība | metiss (Mestiço) |
| Politiskā partija | bezpartejiskais |
| Augstskola |
Hāgas Starptautisko tiesību akadēmija, Antiohas Universitāte, Kolumbijas Universitāte |
| Reliģija | katolisms |
Žozē Ramušs-Orta ir viens no Neatkarīgās Austrumtimoras Revolucionārās frontes (Frente Revolucionária de Timor-Leste Independente vai FReTiLIn) dibinātājiem un līderiem. Fronte cīnījās par neatkarību vispirms no Portugāles, vēlāk no Indonēzijas, bet mūsdienās tā ir valdošā partija Austrumtimorā. No 1975. līdz 1999. gadam, kad valsti okupēja Indonēzija, Žozē Ramušs-Orta bija FReTiLIn runasvīrs. Kaut arī cieši sadarbojies ar Fronti, kopš 1988. gada viņš nav tās biedrs.
1996. gadā viņš kopā ar katoļu bīskapu Karlušu Belu ieguva Nobela miera prēmiju par Austrumtimoras konflikta risināšanu miermīlīgā ceļā.[1]
Pēc neatkarības iegūšanas 2002. gadā, Ramušs-Orta kļuva par valsts pirmo ārlietu ministru. Viņš veica ārlietu ministra pienākumus līdz 2006. gada Austrumtimoras krīzei, kad sākās konflikts starp dažādām Austrumtimoras bruņoto spēku frakcijām un valstī tika ievests ārvalstu (Austrālijas, Malaizijas, Jaunzēlandes, Portugāles un ANO) karaspēks.
2006. gada 26 jūnijā Austrumtimoras prezidents Šanana Gušmau iecēla Ramušu-Ortu par premjerministru demisionējošā Mari Alkatiri vietā. 2007. gadā Žozē Ramušs-Orta kļuva par prezidentu, uzvarot vēlēšanās.
2008. gada 11. februārī Žozē Ramušs-Orta tika nopietni ievainots atentāta mēģinājumā, ko veica dumpīgas armijas daļas (neveiksmīgi tika mēģināts nogalināt arī premjerministru). Žozē Ramušs-Orta tika nogādāts slimnīcā Dārvinā, Austrālijā un valstī atgriezās 2008. gada 17. aprīlī.
Pēc prezidenta amata atstāšanas 2012. gadā Ramušs-Orta 2013. gada 2. janvārī tika iecelts par ANO īpašo pārstāvi un ANO Miera veidošanas biroja Gvinejā-Bisavā (UNIOGBIS) vadītāju.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «The Nobel Peace Prize 1996». Nobel Foundation.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žozē Ramušs-Orta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Žozē Ramuša-Ortas biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Paguošas konference, Juzefs Rotblats |
Nobela miera prēmija 1996. gads kopā ar Karlušu Belu |
Pēctecis: Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai, Džodija Viljamsa |