Atēnas templis (Sirakūzas)

Atēnas templis (sengrieķu: Αθηναίον, itāļu: Tempio di Atena) ir heksastila periptera doriskais templis Sirakūzās, kuru Lielajā Grieķijā 5. gadsimtā pr.Kr. uzcēla tirāns Gelons pēc uzvaras pār kartāgiešiem Himeras kaujā. Pirms tam šeit atradās kulta vieta datēta ar 8. gadsimtu pr.Kr., kuras altāris tika atrasts arheoloģiskajos izrakumos 20. gadsimta sākumā, kā arī senāks 6. gadsimta pr.Kr. vidū celts templis.

Atēnas templis
Tempio di Atena
Atēnas templis iebūvēts katedrālē
Vispārīga informācija
Tips	Templis
Arhitektūras stils	Doriskais
Atrašanās vieta	Sirakūzas, Itālija
Koordinātas	37°03′35″N 15°17′37″E
Būvniecības sākums	5. gadsimts pr.Kr.

Vēsture

Atēnas tempļa kolonāde.

Tieši tur, kur tagad atrodas Atēnas templis, kādreiz bija cits, senāks templis, joprojām celts doriskajā stilā, kā to apstiprināja 1912. un 1917. gadā veiktie arheoloģiskie izrakumi. Tad tika atklāti arhitektūras elementi, terakota un altāra daļa, datēta ar 6. gadsimtu pr.Kr.

Saskaņā ar senajiem literatūras avotiem atenajonu cēla Sirakūzu tirāns Gelons no Gēlas Deinomenīdu dinastijas, pēc uzvaras pār kartāgiešiem Himeras kaujā 480. gadā pr.Kr. Atēnas tempļa un Himeras Uzvaras tempļa līdzība pārliecināja arheologus, ka tā celtniecības laiks un apstākļi, kas norādīti literatūras avotos, ir atbilstoši.

Templis bija veltīts Atēnai, gudrības un kara dievietei, par ko liecina Cicerons savās "Verra runās", kā arī Platons un Atenejs. Cicerons savā runā izklāsta plašas detaļas, ka Sirakūzu iekarotājs Marks Klaudijs Marcells pret templi izturējās ar pietāti, taču pretors Verrs to izlaupīja.

Agrīnajos viduslaikos templis tika pārbūvēts par baznīcu. 7. gadsimtā tā tika pārveidota par katedrāli, un gadsimtiem ilgi tempļa paliekas atradās iemūrētas mūsdienu Sirakūzu katedrālē jeb Santa Maria delle Colonnea. Lai labāk būtu redzami senie elementi, 1927. gadā tempļa paliekas tika atjaunotas, nojaucot liekās celtnes un atsedzot apmetumu.

Tempļa apraksts

Katedrālē iebūvētā Atēnas tempļa plāns.

Atēnas tempļa modelis.

Atenajons bija periptera templis ar sešām kolonnām īsajos galos un četrpadsmit kolonnām gar garajām malām. Priekšā interkolumnijs no abām malām bija samazināts, kas ir klasisks perspektīvas problēmas risinājums. Kopumā ēka bija 22 m plata un 55 m gara. Peristils ieskāva cellu ar pronaosu un opistodomu ar divām kolonnām antās.

Templis bija pārveidots kristiešu pielūgsmes vietā, un tā daļas joprojām atrodas iebūvētas Sirakūzas katedrāles sienās. Doma kreisajā pusē ir redzamas dažas kolonnas no vietējā kaļķakmeņa un stilobats, uz kura tās balstās. Citas detaļas (marmora plāksnes un ūdensnoteku ceurules ar lauvu galvām) glabājas Paolo Orsi reģionālajā arheoloģijas muzejā. Katedrāles iekšpusē ir skaidri redzamas vēl 9 kolonnas periptera labajā pusē ar izteiktu entāzi, kā arī divas kolonnas cellas priekšpusē.

Noformējums

“

Tur atradās cits templis, veltīts Minervai, kurš bija bagātīgi rotāts un skaists. Uz frontona atradās apzeltīts Minervas vara vairogs, kurš bija tik liels, ka to redzēja jūrnieki atklātā jūrā. Tie, kuri atstāja Sirakūzu ostu, pacēla kausu vai māla krūzi, ņemtu no dievietes altāra aiz mūriem pie Zeva tempļa, kad tie bija tik tālu, ka vairs nevarēja redzēt vairogu, un viņi piepildīja to ar āboliem, vīraku, garšvielām un ziediem, un meta visu to jūrā par godu Neptūnam un Minervai. Veicot šo upurēšanu, saskaņā ar ticējumu, tie laimīgi turpināja savu ceļojumu.

”

Atēnas tempļa dekors arheoloģijas muzejā.

Tommaso Fazello, Storia di Sicilia, 293. lpp.

Šāds ir apraksts, kādu Tommaso Fazello deva apzeltītajam vairogam, kurš atradās uz Sirakūzu tempļa frontona.

No Cicerona, kurš uzskaita Verra izlaupītos rotājumus, mēs zinām, ka templis bija rotāts ar ziloņkaulu, zelta reljefiem uz durvīm un vairākiem apgleznotiem paneļiem, kur attēlota kauja starp Agatoklu un kartāgiešiem, kā arī 27 pilsētas tirānu portreti.