Pronaoss (sengrieķu: ὁ πρόναος, burtiski "pirms naosa") ir priekštelpa jeb vestibils sengrieķu periptera tempļos, caur kuru varēja nonākt tempļa centrālajā zālē — naosā jeb cellā.[1]

Periptera plāns ar pronaosu (iekrāsots tumši pelēks).
Bassu tempļa pronaoss.

Šo priekštelpu veido cellas priekšējā siena ar durvīm, naosa sienas daļas, kas izvirzās cellas priekšpusē, sauktas par antām, un parasti divas kolonnas (distils), kuras balsta antablementu pronaosa priekšējā daļā un nodrošina atvērtu pieeju cellai. Taču pronaosu varēja veidot arī vienīgi kolonnas (bez antām), t.i. par pronaosu sauc portiku pirms ieejas cellā.

Parasti sengrieķu tempļu telpas sastāvēja vismaz no naosa jeb cellas un pronaosa. Pronaoss parasti bija izvietots tempļa austrumu galā. Lielākos tempļos pronaosam pretējā galā varēja atrasties opistodoms. Pronaoss reizēm varēja kalpot par mantnīcu un votīvo dāvinājumu noliktavu. Tādā gadījumā to noslēdza ar durvīm.[2]

Kristīgajos dievnamos pronaosa funkciju pilda nartekss.

  1. Dinsmoor, William Bell: The Architecture of Ancient Greece, s. 49, 394. W. W. Norton & Company, Inc., 1975. ISBN 0-393-04412-2.
  2. Castrén, Paavo & Pietilä-Castrén, Leena: ”Pronaos”, Antiikin käsikirja, s. 461. Helsinki: Otava, 2000. ISBN 951-1-12387-4.