Egils Baldzēns (dzimis 1960. gada 24. novembrī[1]) ir latviešu filozofs un politiķis. Kopš 2016. gada ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs. Bijis 7. Saeimas deputāts, viens no Sociāldemokrātu Savienības dibinātājiem un partijas pirmais vadītājs.

Egils Baldzēns
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1960. gada 24. novembrī (63 gadi)
Politiskā partija LSDSP (1989—2002)
SDS (2002—?)
TB/LNNK (2007—2010)
VL-TB/LNNK (2010—?)
Dzīvesbiedrs(-e) Silvija Silava
Profesija filozofs
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Egils Baldzēns 1984. gadā ir pabeidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti filozofa specialitātē.[2] 1989. gadā iesaistījies LSDSP atjaunošanā. 1991. gadā ievēlēts par partijas priekšsēdētāja Ulda Bērziņa vietnieku, savukārt 1993. gada sākumā — par partijas priekšsēdētāju. Baldzēna vadībā LSDSP 5. Saeimas vēlēšanās nespēja pārvarēt 4% barjeru, lai iekļūtu parlamentā. 1994. gadā par jauno partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Dinevičs.

1998. gadā no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības saraksta ievēlēts 7. Saeimā, bijis tās frakcijas priekšsēdētājs. Saeimā darboies kā Nacionālās drošības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas biedrs. Piedalījies vairākās apakškomisijās un starpparlamentu sadarbības grupās.[3] 1999. gadā, apvienību veidojošajām partijām izveidojot vienotu LSDSP, Baldzēns kļuvis par partijas priekšsēdētāja Jura Bojāra vietnieku.

2001. gadā sācies Baldzēna konflikts ar Bojāru. Jūlijā izplatījās informācija, ka tiek plānota Baldzēna kā Saeimas frakcijas vadītāja nomaiņa,[4] tomēr tā izrādījās nepatiesa. Partijas vadītājs J. Bojārs pārtrauca apmeklēt Saeimas frakcijas sēdes, jo neguva tajās vairākuma atbalstu. Par spīti tam, oktobrī notikušajā kongresā par LSDSP priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Bojārs.[5] 2002. gada janvārī Baldzēns un vēl 4 deputāti izstājušies no LSDSP un izveidojuši Sociāldemokrātu Savienības frakciju.[6] Martā tika dibināta partija ar tādu pašu nosaukumu, Baldzēns kļuva par tās vadītāju.

8. Saeimas vēlēšanās SDS ieguva aptuveni 1,5% vēlētāju atbalstu un Saeimā neiekļuva. Netika ievēlēts arī LSDSP saraksts, kas saņēma 4% vēlētāju balsu. 2002. gada decembrī Egils Baldzēns atkāpās no SDS priekšsēdētāja amata, jo tika ievēlēts par Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Pētera Krīgera vietnieku. Baldzēns gan no partijas neizstājās.[7]

2007. gadā iestājies partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".[8] Kopš 2008. gada vadīja raidījumu "Politika uz skatuves un aizkulisēs" Radio Merkurs ēterā.[9]

Privātā dzīve

labot šo sadaļu

Egils Baldzēns ir dzimis 1960. gada 24. novembrī. Precējies ar dziedātāju Silviju Silavu.[10]

  1. «Sociāldemokrātiskā partija-SDP». KNAB. Skatīts: 2010.10.08.[novecojusi saite]
  2. «Egils Baldzēns». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2010.10.08.
  3. «Egils Baldzēns». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 3. janvārī. Skatīts: 2010.10.09.
  4. «Sociāldemokrāti grib izstumt Baldzēnu?». Delfi. 2001.07.29. Skatīts: 2010.10.09.
  5. «Juris Bojārs arī turpmāk vadīs sociāldemokrātus». Delfi. 2001.10.29. Skatīts: 2010.10.09.
  6. «Baldzēnam varētu piepulcēties ap 700 domubiedru». Delfi. 2002.01.16. Skatīts: 2010.10.09.
  7. «Baldzēns vairs nebūs SDS priekšsēdētājs». Delfi. 2002.12.04. Skatīts: 2010.10.09.
  8. «Baldzēns iestājies TB/LNNK». news.lv. 2007.01.10. Skatīts: 2010.10.09.[novecojusi saite]
  9. «Jaunumi». Radio Merkurs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2010.10.09.
  10. «Latvijas Dārzu biedrība aicina dārzniekus doties tematiskās ekskursijās uz Latvijas skaistākajiem dārziem un labākajām stādaudzētavām». Latvijas Avīze. 2010.06.05. Skatīts: 2010.10.08.[novecojusi saite]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Uldis Bērziņš
LSDSP priekšsēdētājs
19931994
Pēctecis:
Jānis Dinevičs
Priekštecis:
partija dibināta
SDS priekšsēdētājs
2002. gada 24. marts2002. gada 4. decembris
Pēctecis:
Pēteris Salkazanovs