1917. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1917. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas Vidzemes un Vitebskas guberņā. Pēc Kurzemes ofensīvas Vācijas Impērijas karaspēks bija okupējis lielāko daļu no Kurzemes, Zemgales un Sēlijas.

Notikumi Labot

5.—11. janvāris — notika Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (pie Tīreļa purva), kuras rezultātā latviešu strēlnieki pārrāva vācu aizsardzības līniju un, ieņemdami Ložmetējkalna pozīcijas, saņēma gūstā apm. 1000 vāciešu un ieguva bagātīgas kara trofejas. Taču uzbrukums netika turpināts un nestie upuri bija veltīgi. Ziemassvētku kaujās latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9000 kareivju.

15. marts — Februāra revolūcijas iespaidā Krievijas Impērijas ķeizars Nikolajs II atteicās no troņa, tika izveidota Krievijas Pagaidu valdība.
20. marts — ievēlēja pirmo Rīgas strādnieku deputātu padomi, kas uzņēmās daļu no pašvaldības funkcijām līdztekus Krievijas Republikas Pagaidu valdības ieceltajam Vidzemes guberņas komisāram Andrejam Krastkalnam.
22. marts — nodibināta 12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja (Iskosols).

9. aprīlis — Rīgā atklāja Latviešu strēlnieku pulku I kongresu, kurā ievēlēja Latviešu stēlnieku pulku apvienotās deptātu padomes izpildkomiteju (Iskolastrelu) ar Voldemāru Ozolu kā priekšsēdētāju.
29. aprīlis — Valmierā atklāja Vidzemes bezzemnieku un laukstrādnieku kongresu, kas nolēma katrā pagastā dibināt bezzemnieku padomi un ievēlēja Vidzemes Zemes padomi kā Vidzemes landtāga tiesību pārņēmēju.

9.—10. maijs — Rēzeknē notika Pirmais Latgales latviešu kongress, kurā pieņēma deklarāciju par Latgales atkalapvienošanos ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Tika izveidota Latgales Pagaidu zemes padome ar 60 deputātu vietām.
10. maijs — Kurzemes guberņas bēgļu pārstāvju sapulce Tērbatā ievēlēja Kurzemes Pagaidu zemes padomi ar 60 deputātiem. Latviešu sabiedrisko organizāciju pārstāvji prasīja visu latviešu apdzīvoto apriņķu apvienošanu un autonomiju Krievijas sastāvā, taču Krievijas Pagaidu valdība pret šīm prasībām izturējās nelabvēlīgi.
25. maijs — Rīgā atklāja Latviešu strēlnieku pulku II kongresu.

11.—12. augusts — Rīgā nodibināja Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteju (Iskolats) 27 locekļu sastāvā, no kuriem 24 bija lielinieki, bet 3 mazinieki.

Vācu karaspēks ienāk Rīgā.

1.—2. septembris — smagās cīņās pie Mazās Juglas latviešu strēlnieki aizturēja Vācijas 8. armijas spēku virzību uz Rīgu, tādā veidā izglābjot Krievijas 12. armiju no aplenkuma.
3. septembris — Rīgu ieņēma vācu karaspēks, Iskolats pārcēlās uz Cēsīm.

29. oktobris — Valkā LSD Ārkārtējā konference nolēma atbalstīt bruņoto sacelšanos Petrogradā, nodrošinot lielinieku varu neokupētajā Latvijas teritorijā.
31. oktobris — saskaņā ar LSD Ārkārtējās konferences lēmumu Cēsīs nodibināja 12. armijas rajona Kara revolucionāro komiteju.

20. novembris — 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks ieņēma Valku.
21.—22. novembris — Valkā notika Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes sēde, kas pasludināja padomju varu Latvijā un no 12. armijas kara revolucionārās komitejas pārņēma visu civilo varu neokupētajā Latvijas daļā.
29.—2. decembris — Valkā nodibināja Latviešu Pagaidu Nacionālo padomi. Tika izvirzīti tās galvenie uzdevumi — Latvijas Satversmes sapulces sasaukšana, autonomijas projekta izstrādāšana, Latvijas teritoriālā apvienošana, ārvalstu informēšana. 2. decembrī padome formāli deklarēja, ka līdz Satversmes sapulces sasaukšanai tā būtu vienīgā un pilntiesīgā latviešu tautas un Latvijas iedzīvotāju pārstāvētāja.

16.—17. decembris — Latgales strādnieku, kareivju un zemnieku pārstāvju kongress Rēzeknē pieņēma lēmumu par Latgales apvienošanu ar pārējo Latvijas teritoriju.
22. decembris — 4. janvāris Valmierā notika Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress, kurā tika Iskolata vietā ievēlēta pirmā Latvijas Padomju valdība 24 locekļu sastāvā ar Frici Roziņu priekšgalā.
24. decembris — tika pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija, 31. decembrī Padomju Krievijas Tautas komisāru padome apstiprināja Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošanu Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.
27.—28. decembris — Valmierā notika LSD XV konference, kurā tika izvirzīti uzdevumi padomju varas nodibināšanai Latvijas teritorijā.

10. februāris — Elza Radziņa, latviešu aktrise. (mirusi 2005.)
21. jūnijs — Harijs Misiņš, latviešu aktieris, režisors un dziedātājs, pazīstams kā bērnu radiopārraižu vadītājs (miris 1984.)
30. jūnijs — Kamils Ramans, latviešu fizioģeogrāfs.
28. jūlijs — Jānis Bebris, Latvijas futbolists (miris 1969.)
14. augusts — Bernhards Press, patologs, anatoms, medicīnas zinātņu doktors (miris 2001.)

8. janvāris — Janis Rozentāls, latviešu gleznotājs (dzimis 1866.)
15. marts — Vilis Olavs, latviešu sabiedriskais darbinieks un publicists (dzimis 1867.)
18. aprīlis — Voldemārs Kernigs, vācbaltiešu internists un neirologs (dzimis 1840.)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.