1918. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.
Pasaulē: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Latvijā: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Laikapstākļi: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Sportā: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Kino: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 4. janvāris — Valkā tika izsludināts Iskolata valdības dekrēts, kurā par pārvaldes valodu atzina latviešu valodu, bet cittautu valodām deva līdzīgas tiesības visur tur, kur tas "izrādās par nepieciešamu".
Februāris labot šo sadaļu
- 1. februāris — pēc Iskolata rīkojuma notika pāreja uz Gregora kalendāru, skaitot to par 1918. gada 15. februāri.
- 18. februāris — Vācijas karaspēks ieņēma Daugavpili un turpināja uzbrukumu Pleskavas virzienā pēc Krievijas atteikšanas parakstīt Brestlitovskas aneksionistisku līgumu .
Oktobris labot šo sadaļu
- 3. oktobris — Latvijas teritorijā tika pasludināta Apvienotā Baltijas hercogiste.
Novembris labot šo sadaļu
- 17. novembris:
- Rīgā tika dibināta Tautas padome, pagaidu likumdevēja iestāde.
- tika dibināta Latvijas Tautas milicija.
- 18. novembris — Latvija pasludināja neatkarību no Vācijas un Krievijas.[1]
- 20. novembris — dibināts Latvijas Sarkanais Krusts
Decembris labot šo sadaļu
- 1. decembris — Latvijas brīvības cīņas: Padomju Krievija sāka iebrukumu Latvijā.
- 17. decembris — boļševiki proklamēja Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku, par tās vadītāju kļuva Pēteris Stučka.
- 19. decembris — iznāca pirmā Latvijas valsts pastmarka.
Dzimuši labot šo sadaļu
- 7. janvāris — Mavriks Vulfsons, žurnālists, politiķis (miris 2004. gadā)
- 2. marts — Hilda Žīgure, aktrise (mirusi 2022. gadā)
- 13. augusts — Eduards Rozenštrauhs, mūziķis (miris 1992. gadā)
- 26. septembris — Oskars Perro, virsnieks, literāts (miris 2003. gadā)
- 30. septembris — Elmārs Bauris, hokejists (miris 2019. gadā)
Miruši labot šo sadaļu
- 12. augusts — Jānis Judiņš, latviešu padomju karavīrs (dzimis 1884. gadā)
- 28. augusts — Frīdrihs Briedis, latviešu strēlnieku pulkvedis (dzimis 1888. gadā)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Brestļitovskas miera līgums paredzēja Kurzemes un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un pievienošanu Vācijas impērijai, pret ko protestēja Latviešu Pagaidu Nacionālā padome
Skatīt arī labot šo sadaļu
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |