1918. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1918. gada notikumi Latvijā.
Pasaulē: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Latvijā: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Laikapstākļi: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Sportā: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Kino: | 1915 1916 1917 - 1918 - 1919 1920 1921 |
Pagaidu valdības
labot šo sadaļu- Latviešu pagaidu nacionālā padome, kas 1918. gada 30. janvārī pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas izveidi
- Kurzemes Zemes padome, kas 1918. gada 8. martā proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu
- Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, kas 1918. gada 5. novembrī proklamēja Baltijas valsts izveidošanu
- Tautas padome, kas 1918. gada 18. novembrī pasludināja neatkarīgas Latvijas valsts izveidi
- Ulmaņa 1. Pagaidu valdība no 1918. gada 19. novembra
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 4. janvāris — Valkā tika izsludināts Iskolata valdības dekrēts, kurā par pārvaldes valodu atzina latviešu valodu, bet cittautu valodām deva līdzīgas tiesības visur tur, kur tas "izrādās par nepieciešamu".
Februāris
labot šo sadaļu- 1. februāris — pēc Iskolata rīkojuma notika pāreja uz Gregora kalendāru, skaitot to par 1918. gada 15. februāri.
- 18. februāris — Vācijas karaspēks ieņēma Daugavpili un turpināja uzbrukumu Pleskavas virzienā pēc Krievijas atteikšanas parakstīt Brestlitovskas aneksionistisku līgumu.
Marts
labot šo sadaļu- 8. marts - Kurzemes Zemes padome (Kurländischer Landesrat), ko pamatā veidoja vācbaltieši, proklamēja Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošanu.
Oktobris
labot šo sadaļu- 3. oktobris — Latvijas teritorijā tika pasludināta Apvienotā Baltijas hercogiste.
Novembris
labot šo sadaļu- 17. novembris:
- Rīgā tika dibināta Tautas padome, pagaidu likumdevēja iestāde.
- tika dibināta Latvijas Tautas milicija.
- 18. novembris — Latvija pasludināja neatkarību no Vācijas un Krievijas.[1]
- 20. novembris — dibināts Latvijas Sarkanais Krusts
Decembris
labot šo sadaļu- 1. decembris — Latvijas brīvības cīņas: Padomju Krievija sāka iebrukumu Latvijā.
- 17. decembris — boļševiki proklamēja Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku, par tās vadītāju kļuva Pēteris Stučka.
- 19. decembris — iznāca pirmā Latvijas valsts pastmarka.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 7. janvāris — Mavriks Vulfsons, žurnālists, politiķis (miris 2004. gadā)
- 2. marts — Hilda Žīgure, aktrise (mirusi 2022. gadā)
- 13. augusts — Eduards Rozenštrauhs, mūziķis (miris 1992. gadā)
- 26. septembris — Oskars Perro, virsnieks, literāts (miris 2003. gadā)
- 30. septembris — Elmārs Bauris, hokejists (miris 2019. gadā)
Miruši
labot šo sadaļu- 12. augusts — Jānis Judiņš, latviešu padomju karavīrs (dzimis 1884. gadā)
- 28. augusts — Frīdrihs Briedis, latviešu strēlnieku pulkvedis (dzimis 1888. gadā)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Brestļitovskas miera līgums paredzēja Kurzemes un Vidzemes atdalīšanu no Krievijas un pievienošanu Vācijas Impērijai, pret ko protestēja Latviešu pagaidu nacionālā padome
Skatīt arī
labot šo sadaļuŠis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |