1920. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1920. gada notikumi Latvijā.

Notikumi

Satversmes sapulcē par Latvijas Republikas valsts himnu tika izvēlēta Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju".
Basteja bulvārī tika atvērts restorāns Otto Schwarz.
Tika dibināta Latvijas Olimpiskā komiteja.
Tika parakstīts pamiers ar Vāciju, kurš vēlāk pārtapa miera līgumā.
Tika pieņemts likums par agrārreformu, kura kodols bija valsts zemes fonda radīšana. Tā bija likumu pakete, kuru pieņēma laika posmā no 1920. līdz 1924. gadam.
Kāda ārzemju sabiedrība piedāvāja izbūvēt modernu dzelzceļu no Rīgas līdz Ķemeriem. Vagonu kustība tik plānota ar akumulatoru palīdzību. Jūrmalas valde tam deva savu piekrišanu.

3. janvāris — sākās Polijas un Latvijas armijas kopīgais uzbrukums Latgalē.^[1]
13. janvāris — Krievija piekrita slepena pamiera noslēgšanai ar Latviju.
30. janvāris — plkst. 3:00 naktī starp Latviju un Krieviju tika parakstīts līgums par slepenu pamieru, kurā Krievija piekrita atstāt Latgales teritoriju.

1. februāris — plkst. 12:00 dienā, saskaņā ar pamiera līgumu, tika pārtraukta karadarbība starp Latviju un Padomju Krieviju.^[1]
6. februāris — Rīgas pilī darbu uzsāk Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.^[2]
7. februāris — "Valdības Vēstnesī" tika publicēti Centrālās vēlēšanu komisijas un apgabalu vēlēšanu komisiju sastāvi Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanām.

26. marts — Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics paziņoja Krievijas pusei, ka Latvija ir gatava miera sarunu uzsākšanai.^[1]

14. aprīlis — ceļā uz Lubānu notika neveiksmīgs atentāta mēģinājums pret Kārli Ulmani.
16. aprīlis — Maskavā sākās oficiālās miera sarunas starp Latviju un Krieviju.^[1]
17. aprīlis—18. aprīlis — Latvijā notika pirmās, brīvās, vispārējās Satversmes sapulces vēlēšanas. Tajās piedalījās 85 procenti vēlētāju un bija jāievēl 150 Satversmes Sapulces locekļi.^[3]

1. maijs — uz pirmo sēdi sanāk Latvijas Satversmes sapulce, kurā par Satversmes Sapulces prezidentu ar 83 balsīm tika ievēlēts Jānis Čakste.^[3]
5. maijs — Satversmes sapulce izveidoja 26 deputātu komisiju Latvijas konstitūcijas — Satversmes izstrādāšanai.
14. maijs — Latvija iesniedza iestāšanās lūgumu Tautu Savienībā.^[1]
27. maijs — Satversmes sapulce pieņēma "Deklarāciju par Latvijas valsti".^[1]

1. jūnijs — Satversmes sapulce pieņēma "Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus".^[1]
10. jūnijs — Sabiedroto Augstākā padome atkārtoti izskatīja jautājumu par Baltijas valstu atzīšanu de iure. ASV nostājas dēļ Baltijas valstu prasības tika noraidītas.^[1]
12. jūnijs — starp Latviju un Krieviju tika parakstīts bēgļu reevakuācijas līgums.^[1]
18. jūnijs — Satversmes sapulce apstiprināja Kārļa Ulmaņa sastādīto Ministru kabinetu.^[1]
22. jūnijs — Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics ierosināja Krievijai turpmākās miera sarunas pārcelt uz Rīgu un 9. jūlijā Krievija tam piekrita.^[1]

9. augusts — notika Latvijas un Krievijas delegāciju miera sarunām pēdējā sēde.^[1]
11. augusts — Rīgā tiek parakstīts Latvijas—Padomju Krievijas miera līgums, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atsakās no tiesībām uz Latvijas teritoriju, ieskaitot Abreni. Robeža tika nosprausta pēc etnogrāfijas principa.

Rīgā notika Latvijas vispārējie sporta svētki, kuros piedalījās 350 sportisti 12 sporta veidos. Sporta svētkus apmeklēja aptuveni 8 000 skatītāju. Visi sasniegumi tika reģistrēti kā Latvijas rekordi.
2. septembris — Satversmes sapulce, vienbalsīgi pieņemot "Likumu par mieru ar Krieviju", līgumu ratificēja.^[5]

4. oktobris — Maskavā notika Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma ratifikācijas dokumentu apmaiņa. Krievija līgumu ratificēja 9. septembrī.^[5]

13. novembris — Ženēvā sakarā ar jautājuma izskatīšanu par Latvijas uzņemšanu Tautu savienībā ieradās Latvijas delegācija Zigfrīda Annas Meierovica vadībā.^[1]
15. novembris — Tautu Savienība nodeva Latvijas uzņemšanas lūgumu izskatīšanai V komisijas 1. apakškomisijai.
19. novembris — tika dibināts Dailes teātris.
20.—21. novembris — notika Satversmes Sapulces vēlēšanas Ziemeļlatvijas apgabalos. Šajās vēlēšanās Satversmes Sapulcē tika ievēlēti vēl 2 divi locekļi, un Satversmes Sapulces deputātu skaits pieauga no 150 līdz 152.^[3]
25. novembris — Tautu Savienības V komisijas 1. apakškomisijai uzklausīja Zigfrīdu Anna Meierovicu sakarā ar Latvijas uzņemšanas lūgumu.

16. decembris — Tautu Savienības asambleja izskatīja Baltijas valstu uzņemšanas jautājumu. Par Latvijas uzņemšanu balsoja piecas valstis (Itālija, Kolumbija, Paragvaja, Persija un Portugāle), pret — 24, bet 13 atturējās.^[1]
18.—23. decembris — Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzturējās Romā, lai saņemtu atbalstu Latvijas de iure atzīšanai.^[1]
24.—31. decembris — Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics uzturējās Parīzē, lai saņemtu atbalstu Latvijas de iure atzīšanai.^[1]

1. februāris — Jāzeps Grosvalds, mākslinieks, latviešu strēlnieks (dzimis 1891. gadā)
17. februāris — Voldemārs Āziņš, latviešu komandieris Sarkanajā armijā (dzimis 1895. gadā)
21. augusts — Reinis Kaudzīte, rakstnieks un skolotājs (dzimis 1839. gadā)
30. novembris — Jēkabs Kazaks, gleznotājs (dzimis 1895. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.