1915. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1915. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas Vidzemes un Vitebskas guberņā. Kurzemes ofensīvas laikā Vācijas Impērijas karaspēks ieņēma lielāko daļu no Kurzemes, Zemgales un Sēlijas.

Pasaulē:	1912 1913 1914 - 1915 - 1916 1917 1918
Latvijā:	1912 1913 1914 - 1915 - 1916 1917 1918
Laikapstākļi:	1912 1913 1914 - 1915 - 1916 1917 1918
Sportā:	1912 1913 1914 - 1915 - 1916 1917 1918
Kino:	1912 1913 1914 - 1915 - 1916 1917 1918

Notikumi

Janvāris

• 12. janvāris — pie Bernātiem notriekts vācu militārais dirižablis, kas lidoja bombardēt Liepāju. Sagūstīta dirižabļa apkalpe.

Aprīlis

• 30. aprīlis — Krievijas armijas augstākais virspavēlnieks lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs izdeva pavēli 24 stundu laikā evakuēt no Kurzemes visus ebrejus.

Maijs

• 2.—3. maijs — Daugavgrīvas latviešu zemessargu bataljoni atsita pirmo vācu uzbrukumu Jelgavai.
• 4. maijs — Jelgavā notika manifestācija par godu latviešu zemessargu uzvarai pār vāciešiem pie Ruļļiem. J. Čakste izvirzīja ideju par latviešu brīvprātīgo vienību izveidošanu. Krievijas Valsts Domes deputāti J. Goldmanis un J. Zālītis apņēmās dabūt tam atļauju.
• 7. maijs — Liepāju ieņēma vācu vienības.
• 7. maijs — vācu karaspēks ieņēma Kuldīgu.
• 26. maijs — krievu kavalērija padzina vāciešus no Kuldīgas un Aizputes.

Jūlijs

• 14. jūlijs — pēc spēcīgas artilērijas apšaudes vācu karaspēks pie Griezes forsēja Ventu un izvērsa uzbrukumu Jelgavas virzienā.
• 17. jūlijs — pēc kaujas pie Auces, vācu karaspēks ieņēma Dobeli.
• 18. jūlijs — vācu karaspēks ieņēma Tukumu un Ventspili.
• 19. jūlijs — latviešu deputāti J. Goldmanis un J. Zālītis publicēja patriotisko uzsaukumu "Pulcējaties zem latviešu karogiem!", kurā minēts, ka pulkus vadīs latviešu virsnieki.
• naktī uz 31. jūliju — vācu karaspēka vienības pie Jumpravas (starp Bausku un Mežotni) forsēja Lielupi.

Augusts

• 1. augusts — cara valdība deva atļauju dibināt latviešu strēlnieku bataljonus. Ģenerālis M. Aļeksejevs pavēlēja no latviešu brīvprātīgajiem saformēt 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonus.
• 1. augusts — Jelgavu okupē vācu karaspēks.
• 8. augusts — mēģinot iztralēt krievu mīnas vācieši zaudē divus karakuģus; viens uzskrēja uz mīnas un nogrima, otrs guva nopietnus bojājumus.
• 12. augusts — Rīgā sākās brīvprātīgo uzņemšana. Pieteikties varēja vecumā no 17 līdz 35 gadiem.
• 18. augusts — vācu karakuģu vienība ielauzās Rīgas līcī.
• 19. augusts — vācu karakuģi pie Ainažiem nogremdēja nelielo pasažieru tvaikoni "Dagmāra".

Septembris

• 12. septembris — vācu karaspēks ieņēma Jaunjelgavu.

Oktobris

• 12. oktobris — latviešu strēlnieku pirmās ugunskristības.
• 22. oktobris — 12. armija kopā ar Baltijas kara flotes vienību veica desanta operāciju Kurzemes piekrastē, Kolkas raga rajonā. 500 vīru lielu desantu nogādāja līnijkuģis "Slava". Sadursmē krita 22 vāciešu un 5 tika saņemti gūstā. Uzbrucēju pusē 5 ievainotie.
• 23. oktobris — vācu karaspēks ieņēma Ilūksti un pavirzījās līdz pat Daugavpils placdarma nocietinātajām pozīcijām.
• 23. oktobris — netālu no Liepājas britu zemūdene E8 nogremdēja vācu kreiseri Prinz Adalbert. Bojā gāja 672 apkalpes locekļi, izglābti tika tikai trīs cilvēki.
• 28. oktobris — Rīgas Latviešu biedrības namā notika sēru mītiņš un pirmo trīs Tīreļpurva kaujā kritušo izvadīšana uz jaunajiem Brāļu kapiem.

Dzimuši

• 17. aprīlis — Artūrs Dimiters, aktieris (miris 1986. gadā)
• 29. aprīlis — Arnolds Burovs, Latvijas animācijas pamatlicējs (miris 2006. gadā)
• 20. jūnijs — Bruno Artmanis, mēbeļu arhitekts, dizaineris un mākslinieks (miris 2007. gadā)
• 4. oktobris — Uldis Ģērmanis, vēsturnieks un rakstnieks. (miris 1997. gadā)
• 3. novembris — Jānis Augškalns, veterinārārsts un farmakologs (miris 1991. gadā)

Miruši

• 4. jūlijs — Jāzeps Grandāns, inženieris un sabiedrisks darbinieks (Latgales Pirmās atmodas darbinieks) (dzimis 1868. gadā)
• 28. novembris — Jānis Neilands, mācītājs un literāts (dzimis 1840. gadā)

Skatīt arī

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats