1902. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1902. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).

Pasaulē:	1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905
Latvijā:	1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905
Laikapstākļi:	1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905
Sportā:	1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905
Kino:	1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905

Notikumi

Septembris

• 15. septembris — bīskaps Agafangels svinīgi atklāja Rīgas Svētās Trijādības — Sergija sieviešu klosteri.

Oktobris

• 13. oktobris — uz Stukmaņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa līnijas tika atklāta pagaidu satiksme visā garumā.
• 15. oktobris — atklāti divi Aleksandra tirgus paviljoni un pārvaldes ēka Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Aleksandra tirgus no Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajona pārcelts uz pašreizējo Vidzemes jeb Matīsa tirgus vietu.
• 20. oktobris — oficiāli dibināta studentu korporācija Fraternitas Lettica.

Novembris

• 30. novembris — Jelgavā reģistrēts lielākais nokrišņu daudzums (67 mm) novembrī Latvijas teritorijā.
• novembris — Rīgā, Audēju ielā 15 ekspluatācijā nodota rokas apkalpes telefona centrāle ar firmas L.M.Ericsson komutatoriem.

Kultūra

• 14. septembris — atklāts un iesvētīts Rīgas pilsētas Otrais teātris jeb t.s. Krievu teātris.
• 15. septembris — ar Aleksandra Ostrovska lugas "Sniegbaltīte" pirmizrādi pirmo sezonu sāka jaunatklātais Rīgas pilsētas Otrais teātris.
• dibināts Jaunais latviešu teātris (vēlākais Dailes teātris).
• iznāca Emila Melngaiļa dziesmu krājuma "Birzīs i norās" pirmā burtnīca.

Nezināms datums

• inženieris Andrejs Verhovskojs izstrādāja Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas projektu, kurš gandrīz neizmainīts darbojas līdz mūsdienām.
• atklāta dzelzceļa līnija Krustpils—Jelgava—Ventspils.
• baptistu Rīgas Mateja draudze atklāja savu pēc arhitekta Harija Melbarta projekta celto dievnamu (Matīsa ielā 50b).

Dzimuši

• 6. marts — Augusts Skadiņš, lībiešu rakstnieks (miris 1945. gadā)
• 23. aprīlis — Pāvels Armands (Павел Арманд), PSRS kinorežisors (miris 1964. gadā)
• 14. maijs — Lūcija Garūta, komponiste, pianiste un muzikoloģe (mirusi 1977. gadā)
• 27. jūlijs — Kārlis Kundziņš, literatūras un teātra zinātnieks un mākslas zinātņu doktors (miris 1992. gadā)
• 28. jūlijs — Alberts Zvejnieks, cīkstonis un treneris (miris 1987. gadā)
• 17. augusts — Magda Štaudingera-Voita, augu fizioloģe (mirusi 1997. gadā)
• 24. augusts — Antonija Kumsāre, latviešu hidrobioloģe (mirusi 1997. gadā)
• 26. augusts — Aleksandrs Bērziņš, virsnieks (miris 1942. gadā)

Miruši

• 30. aprīlis — Ernests Dinsbergs, publicists, dzejnieks (dzimis 1816. gadā)
• 6. jūlijs — Andrejs Pumpurs, dzejnieks (dzimis 1841. gadā)
• 7. oktobris — Johans Daniels Felsko, Rīgas galvenais arhitekts (dzimis 1813. gadā)
• 16. decembris — Kārlis Vilhelms Kupfers, Latvijā dzimis vācu anatoms, histologs un embriologs (dzimis 1829. gadā)

Skatīt arī

• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats

Attēlu galerija

• 
  Latvijas Nacionālais teātris (Rīgas pilsētas Otrais teātris).