1902. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1902. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Pasaulē: | 1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905 |
Latvijā: | 1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905 |
Laikapstākļi: | 1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905 |
Sportā: | 1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905 |
Kino: | 1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905 |
Notikumi
labot šo sadaļuSeptembris
labot šo sadaļu- 15. septembris — bīskaps Agafangels svinīgi atklāja Rīgas Svētās Trijādības — Sergija sieviešu klosteri.
Oktobris
labot šo sadaļu- 13. oktobris — uz Stukmaņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa līnijas tika atklāta pagaidu satiksme visā garumā.
- 15. oktobris — atklāti divi Aleksandra tirgus paviljoni un pārvaldes ēka Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Aleksandra tirgus no Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajona pārcelts uz pašreizējo Vidzemes jeb Matīsa tirgus vietu.
- 20. oktobris — oficiāli dibināta studentu korporācija Fraternitas Lettica.
Novembris
labot šo sadaļu- 30. novembris — Jelgavā reģistrēts lielākais nokrišņu daudzums (67 mm) novembrī Latvijas teritorijā.
- novembris — Rīgā, Audēju ielā 15 ekspluatācijā nodota rokas apkalpes telefona centrāle ar firmas L.M.Ericsson komutatoriem.
Kultūra
labot šo sadaļu- 14. septembris — atklāts un iesvētīts Rīgas pilsētas Otrais teātris jeb t.s. Krievu teātris.
- 15. septembris — ar Aleksandra Ostrovska lugas "Sniegbaltīte" pirmizrādi pirmo sezonu sāka jaunatklātais Rīgas pilsētas Otrais teātris.
- dibināts Jaunais latviešu teātris (vēlākais Dailes teātris).
- iznāca Emila Melngaiļa dziesmu krājuma "Birzīs i norās" pirmā burtnīca.
Nezināms datums
labot šo sadaļu- inženieris Andrejs Verhovskojs izstrādāja Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas projektu, kurš gandrīz neizmainīts darbojas līdz mūsdienām.
- atklāta dzelzceļa līnija Krustpils—Jelgava—Ventspils.
- baptistu Rīgas Mateja draudze atklāja savu pēc arhitekta Harija Melbarta projekta celto dievnamu (Matīsa ielā 50b).
Dzimuši
labot šo sadaļu- 6. marts — Augusts Skadiņš, lībiešu rakstnieks (miris 1945. gadā)
- 23. aprīlis — Pāvels Armands (Павел Арманд), PSRS kinorežisors (miris 1964. gadā)
- 14. maijs — Lūcija Garūta, komponiste, pianiste un muzikoloģe (mirusi 1977. gadā)
- 27. jūlijs — Kārlis Kundziņš, literatūras un teātra zinātnieks un mākslas zinātņu doktors (miris 1992. gadā)
- 28. jūlijs — Alberts Zvejnieks, cīkstonis un treneris (miris 1987. gadā)
- 17. augusts — Magda Štaudingera-Voita, augu fizioloģe (mirusi 1997. gadā)
- 24. augusts — Antonija Kumsāre, latviešu hidrobioloģe (mirusi 1997. gadā)
- 26. augusts — Aleksandrs Bērziņš, virsnieks (miris 1942. gadā)
Miruši
labot šo sadaļu- 30. aprīlis — Ernests Dinsbergs, publicists, dzejnieks (dzimis 1816. gadā)
- 6. jūlijs — Andrejs Pumpurs, dzejnieks (dzimis 1841. gadā)
- 7. oktobris — Johans Daniels Felsko, Rīgas galvenais arhitekts (dzimis 1813. gadā)
- 16. decembris — Kārlis Vilhelms Kupfers, Latvijā dzimis vācu anatoms, histologs un embriologs (dzimis 1829. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAttēlu galerija
labot šo sadaļu-
Latvijas Nacionālais teātris (Rīgas pilsētas Otrais teātris).
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |