Jaunais Rīgas latviešu teātris

Šis raksts ir par 1902. gadā dibināto teātri. Par 1992. gadā dibināto teātri skatīt rakstu Jaunais Rīgas teātris.

Jaunais Rīgas latviešu teātris (JRLT) bija profesionāls latviešu teātris tagadējā Lāčplēša ielā 25, Rīgā. Dibināts 1902. gadā, likvidēts 1905. gadā, 1908. gadā atjaunots kā Rīgas Jaunais teātris, likvidēts 1915. gadā.

Jaunais Rīgas latviešu teātris
Jaunais Rīgas latviešu teātris
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Lāčplēša iela 25, Rīga, Latvija
Koordinātas	56°57′16.73″N 24°7′30.08″E
Dibināta(-s)	1902. gadā
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Jaunā latviešu teātra, Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra darbības vieta
Aizsardzības numurs	58
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Vēsture
Iekļaušana aizsardzībā	18.12.1998.

Vēsture

Jauno Rīgas latviešu teātri 1902. gadā dibināja Rīgas latviešu amatnieku biedrība, kas bija opozīcijā Rīgas Latviešu biedrības teātrim. Teātrim būvēto ēku atklāja 1902. gadā 9. novembrī ar Kreicera operas "Naktsmājas Granādā" iestudējumu, kam sekoja operas Karmena, Fausts un Trubadūrs. 1904. gadā lielu popularitāti ieguva Aspazijas "Sidraba šķidrauta" izrāde. 1905. gada revolūcijas laikā teātri slēdza. Vairāki teātra aktieri sāka darboties 1906. gadā jaundibinātajā Apollo teātrī. Pēc Rīgas Latviešu biedrības nama nodegšanas 1908. gada 28. jūlijā Rīgas latviešu teātra atjaunošanai nodibināja Skatuves biedrību, kas savu darbību sāka 1908. gada 7. septembrī ar Blaumaņa Indrānu izrādi. Teātri slēdza 1915. gadā sakarā par Pirmā pasaules kara sākšanos.

Jaunā Rīgas latviešu teātrā ēkā no 1916. gada rudens darbojās teātris "Komēdija", no 1920. gada līdz 1979. gadam Dailes teātris, līdz 1992. gadam Jaunatnes teātris, no 1992. gada Jaunais Rīgas teātris.

Režisori un aktieri

• Frīdrihs Podnieks (1902-1905)
• Jēkabs Duburs (1908)
• Aleksis Mierlauks (1908-1911)
• Teodors Amtmanis (1911-1913)