Aleksandrs (Andrejs Zaķis)

Šis raksts ir par garīdznieku. Par citām jēdziena Andrejs Zaķis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Aleksandrs (dzimis 1834. gada 18. septembrī, miris 1899. gada 30. jūlijā), pilsoniskais vārds — Andrejs Zaķis, bija Latvijas pareizticīgo garīdznieks, pirmais latviešu pareizticīgo bīskaps.

Andrejs Zaķis
Baznīcas vārds Aleksandrs

Dzimis 1834. gada 18. septembrī
Puiķeles pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Limbažu novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1899. gada 30. jūlijā (64 gadu vecumā)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vitebska, Krievijas impērija (tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)

Dzīves gājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1834. gadā Puiķeles pagasta Krieviņu mājās zemnieka Jura Zaķa ģimenē. 1859. gadā beidzis Rīgas Garīgo semināru, tāpat studējis Kijivas Garīgajā akadēmijā.[1] 1865. gadā Zaķis iestājies mūkos, pieņēmis vārdu Aleksandrs.[1] Strādājis Rīgas Garīgajā seminārā (līdz 1881. gadam), pēc tam kļuvis par Mogiļevas Garīgā semināra rektoru.[1] 1883. gadā Aleksandrs tika iesvētīts par Vitebskas un Polockas bīskapu.[1]

Viņa darbības laikā Latgalē tikušas atvērtas vairākas skolas latviešiem.[1] Viņš ir noturējis dievkalpojumus arī latviski, veicinājis latviešu kultūras atdzimšanu, kā arī izglītību.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 146. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.

Ārējās saites

labot šo sadaļu