Voldemārs Jākobsons (dzimis 1899. gada 27. janvārī Rīgā, miris 1974. gada 2. jūnijā, Vecbebros) — latviešu tēlnieks. Dzimis Rīgā, kalēja un mājsaimnieces ģimenē. 1905. gadā ģimene pārcēlusies uz Bebru pagastu, "Galdiņu" mājām. 1917-1919 ģimene bijusi bēgļu gaitās Krievijā, Kurskas guberņā.[1][2]

Voldemārs Jākobsons
Personīgā informācija
Dzimis 1899. gada 27. janvārī
Rīga
Miris 1972. gada 2. jūnijā (73 gadi)
Vecbebri
Dzīves vieta Aizkraukles rajons, Bebru ciems
Tautība latvietis
Nodarbošanās tēlnieks
"Vāverīte" Baldones sanatorijas parkā; Baldones ģerboņa galvenais motīvs.
V. Jākobsona memoriālais muzejs Vecbebros

Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju 1931. gadā (tēlniecība), mācījies pie K. Rončevska un Teodora Zaļkalna. Strādājis par skolotāju Pļaviņu ģimnāzijā, Beķeres ģimnāzijā Rīgā, Bebru astoņgadīgajā skolā (1944-1968). Aizrāvies ar sportu. 1921. un 1923. gados bijis čempions boksā vidējā svara kategorijā. Strādājis arī par boksa un slēpošanas treneri.

Izstādē pirmoreiz piedalījies 1928. gadā. Darbojies Mūksalas mākslinieku biedrībā (1934-1940). Mākslinieku savienības biedrs (1945-1950; no 1973. g.).

Bijis galvenokārt stājtēlnieks, darinājis arī parka skulptūras. Zināmākās ir "Fauna galva" (čuguns, 1935), "Ieva" (bronza, 1938; abas Kokneses parkā), "Māra" (granīts, 1938), "Vāverīte" (bronza, 1938; abas Baldones sanatorijas parkā, šodien iznīcinātas). Veidojis arī zīmējumus, karikatūras, dekorāciju metus, kapu pieminekļus. Personālizstādē Koknesē 1973. g. demonstrējis skulptūras, zīmējumus, grafikas, dekorāciju metus.

Bebru pagasta "Galdiņos" ierīkots memoriālais muzejs.[3]

  1. Enciklopēdija "Māksla un arhitektūra biogrāfijās", 1. sējums
  2. Aizkraukles bibliotēka[novecojusi saite]
  3. «Muzeji Bebru pagastā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. jūnijā.