Atvērt galveno izvēlni

Viljams Tāfts

amerikāņu politiķis, ASV prezidents no 1909. līdz 1913. gadam

Viljams Hauards Tāfts (angļu: William Howard Taft; dzimis 1857. gada 15. septembrī, miris 1930. gada 8. martā) bija Amerikas Savienoto Valstu divdesmit septītais prezidents, pārstāvēja Republikānisko partiju. Prezidenta amatā bija no 1909. gada 4. marta līdz 1913. gada 4. martam. No 1921. līdz 1930. gadam bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Viņš ir vienīgais amerikānis, kurš ir bijis gan prezidents, gan Augstākās tiesas priekšsēdis. Spēlējis golfu. Viņš bija smagākais no līdzšinējiem ASV prezidentiem, viņa svars bija 136 kilogrami.

Viljams Hauards Tāfts
William Howard Taft
William Howard Taft.jpg
27. ASV prezidents
Amatā
1909. gada 4. marts — 1913. gada 4. marts
Viceprezidents (i) Džeimss Šērmans
Priekštecis Teodors Rūzvelts
Pēctecis Vudro Vilsons
10. ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs
Amatā
1921. gada 21. jūlijs — 1930. gada 3. februāris
Priekštecis Edvards Duglass Vaits
Pēctecis Čārlzs Evanss Hjūss
Filipīnu ģenerālgubernators
Amatā
1901. gada 4. jūlijs — 1903. gada 23. decembris
Priekštecis Arturs Makarturs
Pēctecis Lūks Edvards Vraits

Dzimšanas dati 1857. gada 15. septembrī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sinsinati, Ohaio, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati 1930. gada 8. martā (72 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija Republikāniskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Helēna Herona Tāfta
Profesija
  • jurists
  • valstsvīrs
Reliģija unitārists
Paraksts William Howard Taft Signature2.svg

Pirms kļūšanas par prezidentu, Viljams Tāfts bija Filipīnu ģenerālgubernators un ASV Kara sekretārs.

BiogrāfijaLabot

Viljams Hauards Tāfts ir dzimis 1857. gada 15. septembrī Sinsinati, Ohaio štatā, politiķa Alfonso Tāfta un viņa sievas Luīzes Marijas Torrejas ģimenē.[1] Alfonso Tāfts bija strādājis ASV prezidenta Ulisa Grānta kabinetā gan kā kara sekretārs, gan kā ģenerālprokuroratūras sekretārs, bet prezidents Čestera Artura laikā kā vēstnieks.[2] Viljams Tāfts mācījās privātskolā un, tāpat kā viņa tēvs, apmeklēja Jeilas koledžu. Tur viņš pievienojās tagad bēdīgi slavenajai slepenajai biedrībai Skull and Bones, kuru kā līdzdibinātājs 1832. gadā izveidoja arī Viljama tēvs. 1878. gadā Viljams Tāfts absolvēja Jeilu. Atkāpjoties no ģimenes tradīcijas, viņš devās studēt uz Sinsinati Universitātes Juridisko fakultāti un 1880. gadā tika uzņemts Ohaio štata Advokātu asociācijā. Drīz pēc tam, 1886. gadā iepazinās ar savas vienīgās māsas skolasbiedreni Helēnu Heronu, kura pēcāk kļuva par Viljama Tāfta sievu.

Viljama Tāfta mūža sapnis bija strādāt Augstākajā tiesā, bet pats tam viņš neesot ticējis. Jokojot viņš vienmēr teica, ka kādreiz varētu doties uz Vašingtonu tikai tāpēc, ka viņa sieva bija valsts kases sekretāre. Tomēr Tāfta sieva, kas kopā ar ģimeni bērnībā bija apmeklējusi Heisa vadīto Balto namu, pauda vēlmi tur dzīvot. Kā jauns jurists Viljams Tāfts strauji kāpa pa karjeras kāpnēm sākumā par apgabala prokuroru, vēlāk par štata tiesnesi, tad 1890. gadā Bendžamina Herisona prezidentūras laikā, 32 gadu vecumā, Tāfts kļuva par ASV Ģenerālprokuroru. Ģimene pārcēlās uz dzīvi Vašingtonā. Tur viņi sāka tikties ar Teodoru Rūzveltu un viņa sievu Edīti. Taču pēc desmit gadiem, 1901. gadā, prezidents Viljams Makinlijs iecēla Tāftu par Filipīnu ģenerālgubernatoru. Viņš sievu un trīs bērnus ņēma līdzi uz šo Dienvidaustrumāzijas zemi, kur viņi nodzīvoja četrus gadus. Tāfts uzlaboja filipīniešu saimniecību un infrastruktūru, kā arī paplašināja filipīniešiem līdzdalības iespējas valdībā. 1904. gadā atgriezās Vašingtonā, kur kļuva par ASV prezidenta Teodora Rūvelta kabineta kara sekretāru. Pēc diviem gadiem, kad Rūzvelts piedāvāja viņam izvēlēties vai nu prezidenta, vai galvenā tiesneša amatu. Tāfts, protams, izvēlējās savu sapņu darbu, tomēr pēc personiskas tikšanās ar Teodoru Rūzveltu un savu sievu mainīja domas, kandidējot 1908. gada ASV prezidenta vēlēšanās.

Vēlēšanās salīdzinoši viegli pieveica savu demokrātu sāncensi Viljamu Dženingsu Braienu, lielā mērā pateicoties viņa priekšgājēja Teodora Rūzvelta popularitātei un atzinībai. Pats prezidentūras laiks Tāftam nebija viegls. Tāfts vairāk bija izveicīgs akadēmiķis nekā pārgalvīgs partijas politiķis, un ar iespējamiem politiskiem sabiedrotajiem viņam neklājās viegli.

AtsaucesLabot

  1. Louis L. Gould. Taft, William Howard. American National Biography Online, 2000. ISBN 978-0-679-80358-4.
  2. Jonathan Lurie. William Howard Taft: Progressive Conservative. Cambridge : Cambridge University Press, 2011. 4. lpp. ISBN 978-0-521-51421-7.

Ārējās saitesLabot