1676. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1676. gada notikumi Latvijas teritorijā. Kurzemes, Sēlijas un Zemgales vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš ietilpa Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes vēsturiskā zeme bija daļa no Zviedru Vidzemes, bet Latgales vēsturiskā zeme (Poļu Vidzeme jeb Inflantija) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija.

Pasaulē:	1673 1674 1675 - 1676 - 1677 1678 1679
Latvijā:	1673 1674 1675 - 1676 - 1677 1678 1679
Laikapstākļi:	1673 1674 1675 - 1676 - 1677 1678 1679
Sportā:	1673 1674 1675 - 1676 - 1677 1678 1679
Kino:	1673 1674 1675 - 1676 - 1677 1678 1679

Sadalītā Latvija.

Sadalītā Latvija (1629–1795).

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans III Sobeskis.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Jēkabs Ketlers.
• Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Kurzemes hercogistes troņmantnieks Frīdrihs Kazimirs, hercoga Jēkaba dēls pārveda uz Kurzemi savu jauno sievu Sofiju Amāliju.
• Lastadijā, netālu no Rīgas tika atvērta elementārskola latviešu bērniem, kas pastāvēja līdz pat 20. gadsimta sākumam.
• Pēc superintendenta Johana Fišera norādījuma un karaļa pavēles Jānis Reiters (latviešu valodnieks un tulkotājs) Rīgas Jēkaba baznīcā publiski nožēloja grēkus (par pāriešanu katoļticībā). Reiteru par mācītāju Kokneses un Aiviekstes skanstes garnizona draudzē pieņem Johans Setefens, Kokneses cietokšņa komandants. Koknesē Reiters vada dievkalpojumus zviedru, vācu, somu, kā arī latviešu valodā. Uz dievkalpojumiem latviešu valodā, neraugoties uz aizliegumiem, ierodas zemnieki arī no Kurzemes. Drīz pirmās sūdzības par mācītāju tiek iesniegtas gubernatoram. Muižnieki apgalvo, ka viņš iejaucoties Kokneses lauku draudžu dzīvē.
• Pēc Georga Līdinghauzena Volfa iniciatīvas Krāslavā nodibināja jezuītu ordeņa nodaļu, kā arī uzcēla lielu koka baznīcu, ko nodeva jezuītu aprūpē. Krāslava mainīja īpašniekus un pārgāja Kosu dzimtas īpašumā.
• Zalvītes upes krastā cietokšņa veidā uzcēla Zalves muižas pili ar biezām akmens sienām un tumšām ejām.
• Trikātas pilsnovadā Uksenšernas dibināja jaunu muižu, nosaucot to par Plāņu muižu, iznīcinot Plāni, Strēli un Sēpuru zemnieku mājas.
• Bēgot no vajāšanām no Moskovijas uz Augšzemi parcēlās svētais tēvs Terentijs, ar kura rūpēm netālu no Grīvas vēlāk tika uzcelta vecticībnieku baznīca.
• Sv. Jāņa baznīcas draudze Aizputē iegādājās jaunas ērģeles, kuras izgatavojis ērģeļu būvētājs Gabriels Benediciuss.

Maijs

• 3. maijs — Franču flote 13 kuģu sastāvā Destrē vadībā pārsteidza holandiešus Tobago, Klinšu līcī, sakāva tos, izdzina viņu garnizonu no Ferdinanda pils un pašu pili iznīcināja. Tad flote devās atpakaļ uz Franciju.

Septembris

• 7. septembris — Rīga sagaidīja jauno ģenerālgubernatoru Gustavu Hornu, bet rātes muzikantiem par atšķirības zīmi kalpoja zili balti karodziņi (mūsdienu Rīgas karoga prototips).

Decembris

• decembris — Franču kara kuģi pēkšņi pienāca pie Tobago. Jēkabštates forts tika uzspridzināts un ieņemts, kā arī visi nostiprinājumi iznīcināti un izpostīti. Kurzemes ieceļotāju lielākā daļa jau pirms tam lielākoties bija izklīduši.
• 24. decembris — Pēc kapitulācijas noteikumiem visi holandieši pameta Tobago salu. Pārējie kolonisti tika pārvesti uz Martiniksalu. Tobago salā palika vienīgi franču kolonisti un daži kurzemnieki, piemēram Nikolajs Mālderis, Kupris, Timbergs (ciema un cukura ražotņu īpašnieks), Zāmuels Štetins u.c.

Statistiski dati

• Rīgas labības eksports: 32 lasti kviešu, 4734 lasti rudzu un miežu, 16 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

Dzimuši

• 28. aprīlis — Frederiks I, Zviedrijas karalis un līdz Nīštates miera līguma parakstīšanai formāls Zviedru Vidzemes pārvaldnieks. (miris 1751).

Miruši

• 8. februāris — Aleksejs I Romanovs, Krievijas caristes cars, Latvijas teritorijas iekaroto austrumdaļu pārvaldītājs, parakstot Kardisas miera līgumu atteicās no Livonijas teritorijām. (dzimis 1629).
• 29. augusts — Luīze Šarlote no Brandenburgas, Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva. (dzimusi 1617).
• 29. decembris — Kārlis Jēkabs Ketlers, Kurzemes hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes trešais dēls, kājnieku pulka komandieris Orānijas prinča armijā Holandē. (dzimis 1654).