1679. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1679. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš atradās Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā, kas bija Žečpospolitas province.
Pasaulē: | 1676 1677 1678 - 1679 - 1680 1681 1682 |
Latvijā: | 1676 1677 1678 - 1679 - 1680 1681 1682 |
Laikapstākļi: | 1676 1677 1678 - 1679 - 1680 1681 1682 |
Sportā: | 1676 1677 1678 - 1679 - 1680 1681 1682 |
Kino: | 1676 1677 1678 - 1679 - 1680 1681 1682 |
Valdnieki
labot šo sadaļu- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans III Sobeskis.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Jēkabs Ketlers.
- Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XI.
Notikumi
labot šo sadaļuNezināms laiks vai visa gada laikā
labot šo sadaļu- Kurzemes hercogs Jēkabs sūtīja jaunu ekspedīciju nostiprināt varu Tobago salā.
- Grodņā, sanāca 180. Seims, kas lēma arī jautājumu par katoļu baznīcu stāvokli Latgalē. No garīdzniekiem un dižciltīgiem lajiem tika veidota speciāla komisija, kurai bija dots uzdevums izpētīt situāciju Latgalē un sekmēt katoļu baznīcu atjaunošanu. Komisijai bija būtiska loma Latgales rekatolizācijā. Grodņas komisija apmeklēja Daugavpili, kur izšķīra strīdu par zemes robežām starp jezuītiem un pilsētu (Stropu ezers palika pilsētai, taču Daugavpils rezidences jezuītiem tika piešķirtas tiesības tur zvejot (tikai klostera vajadzībām). Zemi austrumos no pils līdz pat Stropicas upei atzina par pilsētas īpašumu. Pilsētas robežās tika ietilpināts Mazais Stropu ezers ar tuvāko apkaimi, bet pilij piederošais Šuņas ezers tika atdots Līksnas muižniekiem Volfiem (Mazā Stropu ezera vietā), tāpat viņiem piešķīra pilsētai atsavināto Šuņas upi. Komisija apmeklēja arī Ludzu, Viļaku, Rēzekni.
- Sākot ar šo gadu Daugavpilī atradās Livonijas bīskapa sēdeklis, savs seimiks (landtāgs). Daugavpils stārasts, kastelāns, kas bija arī visu Latgales piļu priekšnieks, un Inflantijas bīskaps Latgali pārstāvēja Polijas-Lietuvas Seimā.
- Zviedrijas karalis ģenerālleitnantam Jakobam fon Ikskilam ar brāļiem piešķīra Meijendorfas brīvkunga titulu.
- Pavasara palos Lielupe pārrāva kāpu joslu Daugavgrīvas (Buļļu) salas vidū, izveidojot jaunu gultni (tagadējā Ziemeļupe), pa kuru tā ieplūda Rīgas līcī (ar laiku jaunā grīva aizsērēja).
- Francim Šeltonam par bagara būvi un ostas padziļināšanas darbu veikšanu Rīgas rāte samaksāja 3600 dālderus.
- Ērgļos uzbūvēja jaunu mūra dievnamu, pie baznīcas pastāvēja arī skola.
- Rubenes draudzes baznīcai piederošais dzimtcilvēks Gribiešu Jānis, pildot Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojumu par draudžu skolu dibināšanu Vidzemē, savā mājā (domājams, rijā) bija sācis mācīt zemnieku bērnus.
- Madlienas luterāņu baznīcai veica daļēju remontu un uzcēla jaunu torni.
- Namnieks Mārtiņš Pīls atjaunoja pirms diviem gadiem pilnīgi izdegušo namu Jāņa sētā 5, un rāte pēc viņa priekšlikuma tur ierīkoja cietumu (pastāvēja līdz 1783. gadam) un patversmi nespējniekiem. Cietuma otrajā stāvā cauri Jāņa baznīcas sienai tika ierīkotas divas durvis uz atsevišķām galerijām baznīcas ziemeļaustrumu malā, pa kurām cietumnieki varēja ierasties uz dievkalpojumu: pa vienām — vīrieši, pa otrām — sievietes.
- Jakobs Riters par 1200 dālderiem Vatrāni un Mārciņu pārdeva oberleitnantam Engelbrehtam Rihteram.
Maijs
labot šo sadaļu- 5. maijs — tika likts Limbažu Sv. Jāņa luterāņu baznīcas pamatakmens (celtniecība pabeigta 1680. gadā).
- 21. maijs — Krievijas cars Fjodors Aleksejevičs savā vēstulē hercogam Jēkabam aicināja dibināt diplomātiskās attiecības un sūtīt savus sūtņus uz Krieviju.
Statistiski dati
labot šo sadaļuKultūra
labot šo sadaļuZinātne
labot šo sadaļuDzimuši
labot šo sadaļu- 13. augusts — Aleksandrs Grēvens, vācbaltiešu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents,[2] kā arī vācu un latviešu reliģiska satura grāmatu sastādītājs, ievadu un pielikumu autors (miris 1746).
Miruši
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jānis Straubergs. Rīgas vēsture, apgāds "Grāmatu draugs", Rīga, 1937. g., 335. lpp.
- ↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.