1636. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1636. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā.

Pasaulē:	1633 1634 1635 - 1636 - 1637 1638 1639
Latvijā:	1633 1634 1635 - 1636 - 1637 1638 1639
Laikapstākļi:	1633 1634 1635 - 1636 - 1637 1638 1639
Sportā:	1633 1634 1635 - 1636 - 1637 1638 1639
Kino:	1633 1634 1635 - 1636 - 1637 1638 1639

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Vladislavs IV Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Ketlers.
• Zviedru Vidzemē formāli valdīja Kristīne I Vāsa. Taču viņas mazgadības dēļ faktiski Vidzemi pārvaldīja reģents Aksels Oksenšerna.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Rīgas monētu kaltuves meistars Martins Vulfs Mazjumpravas muižu pārdeva Rīgas pilsētai par 7000 dālderu.
• Jezuītu ordenis Daugavpilī izveidoja skolu, kas bija pirmā šāda mācību tipa iestāde Poļu Livonijā, un kurā mācījās 40 skolēni — gan dižciltīgo atvases, gan zemnieku bērni. Tāpat arī izglītība netika liegta citu konfesiju pārstāvjiem.
• Zviedrijas valsts pasta ietvaros tika nodrošināti Rīgas sakari ar Stokholmu caur Vidzemi, Igauniju un Somiju. Ceļā no Rīgas līdz Tērbatai bija ierīkotas 11 stadulas zirgu mainīšanai, katram stadulas īpašniekam bija jātur divi pāri zirgu, par ko viņš saņēma no valsts 60 sudraba dālderus. Pasta apmaiņa notika katru nedēļu, un ceļš no Rīgas līdz Tērbatai aizņēma piecas dienas.
• Pauls Einhorns tika iecelts par Kurzemes un Zemgales hercogistes superintendantu.
• Kandavā tika dibināts prāvesta iecirknis.
• Pukstciemā (Kaģi) tika parakstīts zvejas līgums starp Kurzemes hercogisti un Rīgas pilsētu par zvejas tiesībām Babītes ezerā un Lielupē. Vislielākās nesaskaņas starp hercoga pavalstniekiem un Rīgas patrimoniālā apgabala zemniekiem bija jautājumā par zvejošanu gātēs un zemnieku izraktajos grāvjos.
• No Alšvangas, ar Žemaitijas bīskapa Georga Tiškēviča aktīvu līdzdalību, tika padzīts luterāņu mācītājs Luzanders (citur minēts arī kā Lizanders), kurš sakot savu pēdējo sprediķi pie Ķiņķu liepas esot pareģojis, ka, kad šī liepa nokaltīs, Lutera ticība Alšvangā atjaunosies.
• Pie Lielvircavas baznīcas tika uzcelta mācītāja māja. Līdz tam mācītājs pie draudzes brauca no Jelgavas.
• Bebrenes evaņģēliski luterāņu baznīcu un draudzes skolu pārņēma katoļi. Luterāņi gribēja atgūt savus īpašumus un iesūdzēja grāfu Zībergu tiesā, taču Polijas karalis Vladislavs IV apstiprināja grāfa Zīberga tiesības uz bijušajām luterāņu baznīcām.
• Ēģiptes evaņģēliski luteriskā baznīca cieta no kazaku iebrukuma.
• Vilhelms fon Pletenbergs ar testamentu Lindes muižu novēlēja savam vecākajam dēlam Heinriham.
• Demenē vecās baznīcas vietā tika uzcelta jauna baznīca. Pēc tam, kad Laucesas baznīcu nodeva katoļiem, Demenes mācītāja pienākumos bija arī Laucesas luterāņu draudzes aprūpe. Viņš sāka aprūpēt arī Berķeneles draudzi.

Aprīlis

• 29. aprīlis — Rīgā tika pieņemts lēmums celt Jēzus baznīcu. Rīgas rāte nolēma “zelta mieru” augstākā mērā cildināt ar baznīcas celšanu. Sirmais birģermeistars Bērents Dollmans, kurš kā pats pirmais tika saukts pie būves vadīšanas, atzīmē šo lielo priekšrocību savā mājas grāmatā: "Pēc tam, kad lielais Dievs pēc gariem ciešanu gadiem šai zemei un arī šai pilsētai atkal ir mieru dāvājis, tad žēlīgā Rāte, negribēdama palikt pateicību parādā mīļajam Dievam, nolēma celt baznīcu priekšpilsētā netālu no pilsētas kaļķu cepļa Daugavmalā kopā ar skolu un mācītāja māju".

Maijs

• 28. maijs — Rāte vienojās par zemes gabala pirkšanu priekš Jēzus baznīcas celšanas.

Zinātne

• Pauls Einhorns publicēja vēsturisku rakstu par latviešu pievēršanos luterticībai Kurzemes hercogvalstī. Savā darbā viņš rakstīja arī par vilkačiem un vilku kulta paliekām: "Es gan esmu tais domās, ka pie šiem mežadieviem pieder vilks, jo viņu vēl tagad sauc par mežavīru un mežadievu. Par vilka upuriem gan tagad maz dzird, bet dažās vietās tie vēl tiekot piekopti".
• Rīgā tika izdoti pirmie aptieku noteikumi, kur minēts, ka aptiekāram jāprot pagatavot visdažādākās zāles pēc ārsta receptēm, jāpārvalda latīņu valoda, jāpārzina dažādas ķīmiskās tehnoloģijas metodes, jāpazīst ārstniecības augi, jāprot tos audzēt, kopt, apstrādāt un izmantot zāļu gatavošanā.

Dzimuši

• 4. decembris — Nikolajs Poplavskis, pirmais Inflantijas bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Daugavpilī (miris 1711).
• 15. decembris (kristīts) — Johans Fišers, vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē, latviešu Bībeles tulkojuma izdevējs (1684), izpelnījies iesauku "Jaunais Vidzemes apustulis" (miris 1705).

Attēlu galerija

• 
  Liepājas ezera karte.