Alsunga
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Alsunga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'; vācu: Alschwangen), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs. Vēsturiskais suitu centrs. Izvietojusies novada vidusdaļā pie autoceļa P119 Kuldīga—Alsunga—Jūrkalne. Cauri Alsungai tek Užavas pieteka Kauliņa, uz kuras pie Mazreģvalka ietekas uzstādināts Alsungas dzirnavezers.
| Alsunga | |
|---|---|
| Lielciems | |
 | |
  Alsunga | |
| Koordinātas: 56°58′49″N 21°34′00″E / 56.98028°N 21.56667°EKoordinātas: 56°58′49″N 21°34′00″E / 56.98028°N 21.56667°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Kuldīgas novads |
| Pagasts | Alsungas pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1233 |
| Pilsētciemats kopš | 1950 |
| Ciems kopš | 1990 |
| Platība | |
| • Kopējā | 2,2 km2 |
| Augstums | 32 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 689 |
| Mājaslapa | http://www.alsunga.lv |
 Alsunga Vikikrātuvē | |
Alsungā atrodas Alsungas pamatskola (agrāk vidusskola).
Vēsture
labot šo sadaļu
Alšvanga ir sens kuršu ciems un pilskalns — Alsungas Dižgabalkalns. Arheoloģiskie izrakumi Kalniņu ugunskapos liecina par apbedījumiem 10.-12. gadsimtā. Rakstītajos avotos pirmo reizi kā Aliswangis[3] minēta jau 1231. gadā Romas pāvesta vicelegāta Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Kuršu ķēniņa Lamekina laikā Alšvanga ietilpa viņa pārvaldītajā Bandavas valstī.
1233. gadā vēstures avotos pirmo reizi minēts nosaukums Alswangen. Apmēram trīs gadsimtus tā ietilpa Livonijas ordeņa valsts teritorijā. 1341. gadā Kuldīgas komturam Alšvangā bija nocietināta māja. 1372. gadā Alsungā uzcēla četrstūrainu akmens pili, kuru vēlāk papildināja ar apaļiem torņiem. Tajā apmetās Kuldīgas komturam padotais ordeņa fogts. Alsungas viduslaiku pils vairākkārt pārbūvēta un ir saglabājusies līdz mūsdienām.
No 1573. līdz 1728. gadam ordeņa pils piederēja Kurzemes hercogistes maršala Šverina dzimtai. 1567. gadā pirmo reizi pieminēta Alšvangas skola, jo Alšvangas muižas īpašnieks Frīdrihs fon Kanics ir licis uzcelt baznīcu, mācītājmuižu un skolu. 1623. gadā tika celta mūra Alsungas baznīca par godu erceņģelim Miķelim. 1632. gadā katoļticībā pārgājušais Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev padoto luterāņu iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. Alšvanga kļuva par visas Kurzemes katoļu centru.
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas un administratīvās reformas Alšvanga kļuva par pagasta centru. Ap muižas centru un pili izveidojās apdzīvota vieta, kurai 1932. gadā piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu. No 1949. līdz 1956. gadam Alsungas rajona centrs. 1950. gadā piešķirts strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statuss. Kopš 2009. gada ciems bija Alsungas novada centrs. 2021. gadā Alsungas novadu iekļāva Kuldīgas novadā.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[4]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Alsungu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ «Informācija par objektu: Alsunga». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 1. jūnijā.
- ↑ www.alsunga.lv
- ↑ OSP
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alsunga.- Suitu novads
- Etnogrāfiskais ansamblis "Suitu sievas"[novecojusi saite]
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |