Arklu revīzija

Arklu revīzija bija arklu skaita pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās 16.—19. gadsimtā ar nolūku precizēt ievācamo nodokļu apmēru. Valsts vara centās panākt arklu skaita un līdz ar to valsts nodokļu palielināšanu, bet muižnieki pūlējās dažādiem līdzekļiem noslēpt faktisko arklu skaitu.

Vēsture

Pirmoreiz arklu revīzija Latvijas teritorijā notika Pārdaugavas hercogistē 1582.—1599. gadā, bet Poļu—zviedru kara sākšanās neļāva izmantot revīzijas rezultātus.

Pēc kara Zviedru Vidzemē arklu revīziju atkārtoja 1601. gadā un pēc tam vēl vairākkārt. Nozīmīgākās arklu revīzijas bija 1638. (materiālus publicējis Edgars Dunsdorfs^[1]^[2]) un 1688. gadā sakarā ar muižu redukciju un kadastru.^[3]

Kurzemes un Zemgales hercogistē, kur centrālā vara bija vāja, arklu revīzijas notika tikai divreiz (1717—1719 un 1747—1748), un no tām hercogs neieguva nekādus ienākumus.

Vairākas arklu revīzijas veica arī Krievijas impērijas valdība (pēdējā no tām notika 1809—1823). Līdztekus tam notika arī tautas skaitīšanas jeb t.s. "dvēseļu skaitīšanas", no kuram pirmā notika Rīgas guberņas teritorijā 1782. gadā.

Atsauces

↑ "Vidzemes arklu revīzijas 1601-1638". Latvijas Ūniversitāte, 1938. - 288 lpp.
↑ "Actus revisionis Livoniae 1638", 4. sējums, Inst. Historiae Latviae, 1941.
↑ E. Dunsdorfs. Der Grosse schwedische Kataster in Livland 1681-1710. Wahlström och Widstrand, 1950 (vāciski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] "Vidzemes arklu revīzijas 1601-1638". Latvijas Ūniversitāte, 1938. - 288 lpp.

[2] "Actus revisionis Livoniae 1638", 4. sējums, Inst. Historiae Latviae, 1941.

[3] E. Dunsdorfs. Der Grosse schwedische Kataster in Livland 1681-1710. Wahlström och Widstrand, 1950 (vāciski)

[1]

[2]

[3]