1596. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1596. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās sadalītās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Piltenes apgabals un Grobiņas apgabals nebija pakļauti Kurzemes hercogam. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā.

Pasaulē:	1593 1594 1595 - 1596 - 1597 1598 1599
Latvijā:	1593 1594 1595 - 1596 - 1597 1598 1599
Laikapstākļi:	1593 1594 1595 - 1596 - 1597 1598 1599
Sportā:	1593 1594 1595 - 1596 - 1597 1598 1599
Kino:	1593 1594 1595 - 1596 - 1597 1598 1599

Polijas-Lietuvas un Zviedrijas cīņas par dominanci (1585–1629)

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs bija Polijas un Zviedrijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Vilhelms Ketlers kopā ar savu brāli Frīdrihu Ketleru Tērvetes Kalnamuižas (Hof zum Berge) pilī noslēdza līgumu par Kurzemes un Zemgales hercogistes sadalīšanu divās daļās - Frīdrihs kļuva par Zemgales hercogu ar rezidenci Sēlpils un Jelgavas pilīs, bet Vilhelms par Kurzemes hercogu ar rezidenci Kuldīgas pilī.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Bauskas pilī pēc 12 celtniecības gadiem tika pabeigta Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence. Tomēr Kurzemes un Zemgales hercogi pārcēlās uz savām jaunajām rezidencēm Jelgavā un Kuldīgā.
• Hercogs Vilhelms Turlavā nodibināja vecāko dzelzs manufaktūru Kurzemē. Tajā kausēja ievesto un vietējo purva rūdu, lēja lielgabalus un kala naglas. Izstrādājumus sūtīja arī uz ārzemēm.
• Tika pabeigta Strazdes luterāņu baznīcas celtniecība, kas ir viena no vecākajām Kurzemē.
• Tika uzcelta Lielvircavas evaņģēliski luteriskā baznīca, viena no vecākajām baznīcām Jelgavas novadā.
• Veclašu, Šēderes un Baltmuižas īpašnieks Oto fon Taube pie savas Veclašu muižas robežām Pabēržos uzcēla pirmo Lašu luterāņu baznīcu. Tā bija Ilūkstes draudzes filiāle.
• Sliktā stāvokļa dēļ tika nojaukta Grobiņas luterāņu baznīca.
• Hanss Meiers Rīgas Sv. Pētera baznīcas vajadzībām izgatavoja 3 m augstu septiņžuburu bronzas svečturi (pašlaik atrodas Vloclavekā).
• Īstenojot hercoga Gotharda Ketlera vēlēšanos, Neretā tika dibināta latīņu skola, kas bija domāta muižas un mācītājmājas kalpotāju vajadzībām. Šeit skolēni apguva latīņu, grieķu, senebreju valodas, teoloģiju, matemātiku, vēsturi un ģeogrāfiju.
• Latīņu skola tika atklāta arī Ilūkstē.
• Bebrenē sāka darboties baznīcas svētdienas skola, kurā par maksu mācīja zemnieku bērnus.
• Pabeidza Ekes konventa ēkas pārbūvi, pielāgojot Mazās ģildes locekļu atraitņu patversmes vajadzībām.
• Polijas karalis Sigismunds III apstiprināja Rīgas rātes pieņemtos noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā.
• Pirmo reizi vēstures avotos pieminēta Druviena.
• Lizuma muižu savā īpašumu ieguva Cesvaines Roberts.
• Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 7 jaunas grāmatas.

Augusts

• 10. augusts — slavenais itāļu augstmanis Heinrihs fon Lode no Lietuvas lielfirsta saņēma dokumentu, ka viņš cēlies no ļoti senas dzimtas.

Kultūra

• Nikolausa Mollīna spiestuvē iespieda Daniela Hermaņa darbu De monstroso partu.... Viņa dzejojumā iekļauts Livonijas politiskās un reliģiskās situācijas attēlojums. Šajā darbā dzejnieks sludina vienotību, pirmkārt, vienotību.

Miruši

• 8. maijs — Johans Frīdrihs Rīvijs, luterāņu mācītājs, Rīgas Domskolas rektors un inspektors (dzimis 1528.)