1598. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1598. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Piltenes apgabals un Grobiņas apgabals nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas hercogistes sastāvā.

Pasaulē:	1595 1596 1597 - 1598 - 1599 1600 1601
Latvijā:	1595 1596 1597 - 1598 - 1599 1600 1601
Laikapstākļi:	1595 1596 1597 - 1598 - 1599 1600 1601
Sportā:	1595 1596 1597 - 1598 - 1599 1600 1601
Kino:	1595 1596 1597 - 1598 - 1599 1600 1601

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs bija Polijas un Zviedrijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Ar Sigismunda III izdoto II Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae II) tika veiktas izmaiņas Pārdaugavas hercogistes pārvaldē un muižnieku privilēģijās. Prezidiātus pārdēvēja par vaivadijām un pēc Lietuvas parauga sadalīti apriņķos. Valsts muižas apvienoja stārastijās, kuras pārvaldīja stārasti (pilskungi). Tika noteikta Polijas un Lietuvas muižnieku tiesiskā vienlīdzība amatu un muižu iegūšanā, ierobežojot vācu muižnieku privilēģijas (viņi nedrīkstēja kļūt par stārastiem, kā arī netika apstiprināti pirms 1539. gada saņemtie lēņi).
• Cēsis kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītās Livonijas hercogistes Cēsu vaivadijas galveno pilsētu. Par pirmo Cēsu vaivadijas vaivadu tika iecelts Jirgens Fārensbahs (Jürgen von Farensbach, 1598-1602).
• Kurzemes un Zemgales feodālais seniors Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds III Vāsa apstiprināja hercogistes sadalīšanu Kurzemē un Zemgalē. Kurzemi pārvaldīja hercogs Vilhelms Ketlers, bet Zemgali - Vilhelma brālis hercogs Frīdrihs Ketlers.
• Rīgā tika izdots greznības jeb "kāzu nolikums" (Hochzeit Ordnung), kura mērķis bija akcentēt kārtu atšķirības pēc hierarhiskā principa. Tas noteica, piemēram, ka tikai rātes locekļi un Lielās ģildes vadība drīkst nēsāt apmetņus ar samta atlokiem, caunādu apdari un zelta izšuvumiem, tikai Lielās ģildes līgava drīkstēja likt zelta vainagu ar pērlēm. Nolikums reglamentēja arī kristību kārtību. Tas atļāva aicināt kristībās ne vairāk par piecām kūmām, noteicot arī kūmu naudas lielumu un aizliedzot kūmu pēcdevas bērniem. Nolikums lielā mērā bija vērsts pret latviešu tradīcijām.
• Vairāki ziņojumi liecināja par latviešu pagānisko tradīciju piekopšanu, par veļu mielastu gatavošanu.
• Kurzemē pie Nurmes baznīcas dibināja pastorātu. Netālu no baznīcas uzcēla Nurmuižas pili.
• Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis (pēc Livonijas kara) Ērgļus atgrieza atpakaļ Tīzenhauzenu dzimtai. Šajā gadā Tīzenhauzens Ērgļos uzcēla jaunu baznīcu, pēc kārtas otro.
• Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 5 jaunas grāmatas.

Jūnijs

• 20. jūnijs — Georgs fon Firkss sastādīja testamentu, kurā Nurmuižu pasludināja par "koprokas" un fideikomisa muižu, ko drīkstēja mantot tikai Firksu pēcnācēji pa vīriešu līniju.

Jūlijs

• 20. jūlijs — Olivas klosterī Polijas karalis apstiprināja vienošanos, ko bija noslēguši Hermanis Maidels un mirušā Ernsta Sakena mantinieki. H. Maidels samaksāja 3364 poļu florīnus (summa, par kādu Cīrava kādreiz bija ieķīlāta), un ieguva tiesības atstāt šo muižu mantojumā savai sievai Agnesei (dzimušai Noldei).

Septembris

• 12. decembris — pie Sv. Annas baznīcas tika dibināta pirmā skola Liepājā. Šī skola bija elementārskola, kurā mācīja tikai lasīt, rēķināt, katehismu un baznīcas dziedāšanu. Skolas pirmais skolotājs (arī advokāts) Kārlis Greviuss.

Attēlu galerija

• 
  Nurmuižas pils.