Lašu luterāņu baznīca
Lašu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Augšdaugavas novadā, Sēlijā. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Daugavpils iecirknī.[1]
| Lašu baznīca | |
|---|---|
 | |
  Lašu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Laši, Latvija |
| Koordinātas | 55°57′25″N 26°7′45″E / 55.95694°N 26.12917°EKoordinātas: 55°57′25″N 26°7′45″E / 55.95694°N 26.12917°E |
| Piederība konfesijai | Luterisms |
| Arhitektūras apraksts | |
| Celtniecības beigas | 1805 |
| Oficiālais nosaukums: Lašu luterāņu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 9302 |
| Vērtības grupa | Reģiona nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 2021. gada 6. maijs |
Vēsture labot šo sadaļu
Senākā Lašu luterāņu baznīca celta pirms 1596. gada Pabēržos pie pašreizējās Latvijas-Lietuvas robežas Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā. 1610. gadā baznīcu pārcēla pie Lašu muižas, kuras īpašnieks Gerhards fon Fītinghofs 1639. gadā Lašos nodibināja patstāvīgu mācītājmuižu.[2] Lašu draudzes mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera (1684-1755) ģimenē 1714. gadā dzimis un Lašos bērnību pavadījis Gothards Frīdrihs Stenders. 1805. gadā uzcēla tagadējo Lašu mūra baznīcas ēku, kuru atjaunoja 1888., 1936.-1937. un 2004. gadā. Baznīcas iekšpusē ir saglabājies sākotnējais altāris, kancele un altārglezna "Kristus pie krusta", 1789. gadā uzbūvētās baroka ērģeles. Zvanu tornī atrodas 1936. gadā dāvinātais zvans.
Pirmā pasaules kara laikā kopš 1915. gada Lašu baznīca atradās Vācijas karaspēka okupācijas zonā, baznīcas dārzā ir kritušo vācu armijas karavīru kapi, bet iekšpusē pie rietumu sienas ir piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā kritušajiem un PSRS laikā represētajiem Lašu pagasta iedzīvotājiem.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lašu luterāņu baznīca.
