Švitrigailis

Švitrigailis (lietuviešu: Švitrigaila, baltkrievu: Сьвідрыгайла Альгердавіч, latīņu: Svidrigailo, poļu: Świdrygiełło, kristītie vārdi „Ļevs/Boļeslavs”, dzimis ap 1370. gadu, miris 1452.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Jagaiļa jaunākais brālis. Pēc Vītauta Dižā nāves Švitrigailis 1430. gadā tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti, tomēr to neatbalstīja viņa brālis Jagailis kā Polijas karalis. 1432. gadā viņa sāncensis Ķēstuta dēls Žigimants viņu gāza no troņa.

Švitrigailis Švitrigaila/Świdrygiełło/Сьвідрыгайла Альгердавіч
Lietuvas dižkunigaitis
1430. gads — 1432. gads
Priekštecis	Vītauts Dižais
Pēctecis	Žigimants
Dzimis	pirms 1370. gada
Miris	1452. gada 10. februārī Lucka, Volīnijas kņaziste (Volīnijas apgabals, Ukraina)
Apglabāts	Viļņas katedrāle, Viļņa, Lietuva
Dzīvesbiedre	Tveras Anna
Bērni	dēls, miris mazs
Dinastija	Ģedimina dinastija
Tēvs	Aļģirds
Māte	Tveras Juliāna
Reliģija	pagānisms, vēlāk katolisms

Bija arī Podolijas vietvaldis (1400-1402), vēlāk Perejaslavļas, Volokolamskas, Čerņigovas vietvaldis (1419-1430). Volīnijas kņazs (1434-1452). No 1435. līdz aptuveni 1440. gadam viņš bija ievēlēts par Krievzemes lielkņazu, vienlaikus būdams arī Volīnijas kņazs.

Vārda cilme

Personvārds "Švitrigailis" ir saliktenis, kura cilme saistāma ar vārdiem švitr- (švitrus= „ātrs, veikls") un gail- (gailas = "stiprs", no kā latviski: gailošs, spožs) — „veiklais un spožais“.

Dzīvesgājums

Polija un Lietuva Jagaiļa un Švitrigaiļa valdīšanas laikā.

Švitrigailis dzimis ap 1370. gadu Lietuvas dižkunigaiša Aļģirda un viņa otrās sievas Tveras lielkņaza Aleksandra Mihailoviča meitas Juliānas ģimenē. Pēc dižkunigaiša Aļģirda nāves 1377. gadā sākās viņa dēlu cīņa par varu Lietuvā, viņa atraitne Juliāna kopā ar jaunāko dēlu Švitrigaili pārcēlās uz Vitebsku, kur valdīja kā kņaziene. Šajā laikā viņš kristīts pareizticībā ar vārdu Ļevs. Vecākais dēls Polockas kņazs Andrejs cieta sakāvi un bēga uz Pleskavu. Pēc 1380. gada sākās Jagaiļa un Aļģirda brāļa Ķēstuta cīņa, kas beidzās ar Jagaiļa uzvaru 1382. gadā.

Cīņa par varu

Pēc kļūšanas par dižkunigaiti 1385. gadā Jagailis jaunākajam brālim piešķīra Vitebskas kņazisti un pēc Krēvas ūnijas noslēgšanas pārgāja katoļticībā, iegūstot kristīto vārdu Boļeslavs. Pēc tam, kad 1392. gadā par dižkunigaiti kļuva Ķēstuta dēls Vītauts, viņš 1393. gadā padzina Švitrigaili no Vitebskas.

1396. gadā Švitrigailis ar Livonijas ordeņa karaspēka palīdzību atguva Vitebsku, tomēr Vītauta karaspēks aplenca un ieņēma pilsētu, sagūstīto Švitrigaili nosūtīja uz Krakovu, kur viņš izlīga ar Jagaili. 1400. gadā Vītauts viņam valdīšanai piešķīra Podolijas zemi, tomēr jau 1402. gadā Švitrigailis devās uz Prūsiju un noslēdza savienību ar Vācu ordeni ar mērķi cīnīties pret Vītautu. 1407. gadā viņš atkal izlīga ar Vītautu un kļuva par Novgorodas-Severskas kņazistes vietvaldi Brjanskā.

Pēc krievu-lietuviešu kara sākuma Švitrigaiļa pārvaldītās zemes padevās krieviem un 1408. gadā viņš aizbēga pie Maskavas lielkņaza Vasilija Dmitrijeviča, kas viņu iecēla par karavadoni un piešķīra pārvaldīšanai Perejaslavļu-Zaļesku, Volokolamsku un citas pilsētas. Tomēr pēc tam, kad Zelta ordas karavadonis Edigejs izpostīja šīs pilsētas, viņš atgriezās Lietuvā. Vītauts lika Švitrigaili ieslodzīt Kameņecas cietoksnī, kur viņš pavadīja deviņus gadus (1409-1418). Pēc izbēgšanas no cietokšņa viņš 1419. gadā atkal izlīga ar Vītautu un kļuva par Čerņigovas, Novgorodas-Severskas un Brjanskas vietvaldi.

Luckas pils - Švitrigaiļa pēdējā rezidence.

Lietuvas dižkunigaitis

Pēc Vītauta nāves 1430. gadā Lietuvas bajāri ievēlēja Švitrigaili par jauno Lietuvas dižkunigaiti, kas izpelnījās Polijas valdošo aprindu neapmierinātību. Polijas karaspēks okupēja Podoliju, Švitrigailis noslēdza savienību ar Vācu ordeni, Čehijas taborītiem un Dižo Novgorodu. 1431. gadā uz trim gadiem tika noslēgts pamiers un Jagailis atzina Švitrigaili par Lietuvas dižkunigaiti, bet jau 1432. gadā Vītauta brālis Žigimants viņu gāza no troņa un pats tika ievēlēts par Lietuvas dižkunigaiti.

Krievzemes lielkņazs

Ar pareizticīgo kņazu atbalstu 1432. gadā Švitrigailis Polockā tika ievēlēts par Krievzemes lielkņazu. Lietuvas dižkunigaitijā atsākās pilsoņu karš, kurā Švitrigaili atbalstīja tās austrumu daļas - Polockas, Vitebskas, Smoļenskas, Kijivas un Volīnijas karaspēka vienības, kā arī Livonijas ordenis, bet Žigimantu Lietuvas, Žemaitijas, Podļases, Grodņas un Minskas karaspēka vienības. Kā savu galvaspilsētu Švitrigailis izvēlējās Vitebsku. 1434. gadā pēc Jagaiļa nāves par Polijas karali kļuva viņa nepilngadīgais dēls Vladislavs III Varnietis, un Polijā izcēlās iekšējās jukas, kas to atturēja nopietni piedalīties karā ar Švitrigaili. Švitrigailis un Livonijas ordenis nolēma izmantot šo izdevīgo brīdi un sapulcināja lielu karaspēku, kurā bija ap 15 tūkstoši karavīru, tai skaitā Livonijas karaspēkā ap 600 vācu bruņinieku un daudz lielāks skats ordeņa vasaļu igauņu un latviešu karavīru. 1435. gada kaujā pie Pabaiskas netālu no Ukmerģes Švitrigaiļa karospēks tika sakauts. Kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs Franke Kerskorfs un tika ievainots lietuviešu karaspēka komandieris Alģirda mazdēls Žigimants Kaributa dēls. Žigimantam padevās Vitebska, Polocka un Smoļenska.

Švitrigailim izdevās aizbēgt uz Kijivu, kur viņš kļuva par Kijivas kņazu un piedāvāja izlīgumu Polijas karalim. Tā kā viņš atbalstu neguva, tad patvērās Valahijā. Kad pēc Žigimanta noslepkavošanas 1440. gadā par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Jagaiļa jaunākais dēls Kazimirs, gados vecais Švitrigailis beidzot samierinājās un pēdējos dzīves gadus pavadīja kā Volīnijas kņazs Luckā.

Miris vairāk kā 80 gadu vecumā 1452. gadā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Švitrigailis.

• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Ģedimina dzimtas valdnieks
Priekštecis: Vītauts Dižais	Lietuvas dižkunigaitis 1430—1432	Pēctecis: Žigimants
Priekštecis: Mihails Oļšanskis	Krievzemes lielkņazs 1432—ap 1440	Pēctecis: Aleksandrs Olelka
Priekštecis: Teodors Ļubarta dēls	Volīnijas kņazs 1434— 1452	Pēctecis: nav