Perejaslava
Perejaslava (ukraiņu: Переяслав) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala austrumdaļā Trubižas upes krastos, 78 km no Kijivas. Pilsēta ir Perejaslavas-Hmeļnickas rajona administratīvais centrs (rajonā neietilpst). Tā ir viena no senākajām Ukrainas pilsētām (līdz 1943. gadam Perejaslava), bijusi Perejaslavļas kņazistes centrs.
Perejaslava Переяслав | |||
---|---|---|---|
apgabala pilsēta | |||
Bohdana Hmeļnicka laukums Perejaslavā | |||
| |||
Perejaslava Ukrainas kartē | |||
Perejaslava Kijivas apgabala kartē | |||
Koordinātas: 50°3′58″N 31°26′32″E / 50.06611°N 31.44222°EKoordinātas: 50°3′58″N 31°26′32″E / 50.06611°N 31.44222°E | |||
Valsts | Ukraina | ||
Apgabals | Kijivas apg. | ||
Pirmoreiz minēta | 907. gads | ||
Pilsētas tiesības | 1585. gads | ||
Platība | |||
• Kopējā | 32 km2 | ||
Iedzīvotāji (2019)[1] | |||
• kopā | 27 088 | ||
• blīvums | 870,3/km² | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Pasta indekss | 08400-08409 | ||
Tālruņu kods | +380 4567 | ||
Mājaslapa |
www | ||
Perejaslava Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuVēstures avotos Perejaslava pirmoreiz minēta 907. gadā kņaza Oļega līgumā ar Bizantiju. Nosaukums, domājams, cēlies no leģendas, ka kādā kaujā ar pečeņegiem vienkāršs karotājs no kņaza karaspēka uzveicis pečeņegu spēkavīru un pārņēmis tā slavu (перея славу) sev. Kņaza Vladimira laikā šeit uzbūvēja lielu cietoksni, kas aizsargāja Krievzemes robežu pret klejotājiem, un pilsēta tika saukta par Perejaslavļu-Ruskiju (Переяславль Руський; (lai atšķirtu no Perejaslavļas-Zaļeskas Vladimiras-Suzdaļas kņazistē). Pēc tam, kad kņazs Jaroslavs 1054. gadā sadalīja zemes starp saviem dēliem, tika izveidota Perejaslavas kņaziste.
1239. gadā Perejaslavu nopostīja mongoļu karspēks un pilsēta ietilpa Mankermanas (Kijivas) tatāru ulusā. Vēlāk Perejaslava minēta 1545. gada turku un 1580. gada poļu dokumentos. 1585. gadā pilsētai piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1645. gadā Perejaslava kļuva par kazaku pulka pilsētu un bija tāda līdz 1782. gadam. 1654. gadā Perejaslavas rada Bohdana Hmeļnicka vadībā zvērēja uzticību Krievijas caram.
1943. gadā pēc pilsētas iedzīvotāju ierosinājuma Perejaslavas nosaukums tika papildināts ar Hmeļnicka vārdu (Perejaslava-Hmeļnicka). 2019. gada pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu Perejaslava.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Чисельність наявного населення України на 1 січня 2019 року». Ukrainas iedzīvotāju skaits 2019. gada 1. janvārī. Q7603543. Skatīts: 1 jūlijs 2019.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Perejaslava.