Čerņihiva

pilsēta Ukrainā
(Pāradresēts no Čerņigova)

Čerņihiva[2] (ukraiņu: Чернігів, izrunā: /t͡ʃerˈɲiɦiu̯/) jeb Čerņigova (krievu: Черни́гов) ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabala centrs. Izvietojusies apgabala rietumdaļā, Desnas upes krastos 140 km no valsts galvaspilsētas Kijivas. Čerņihivas rajona centrs. Pilsēta administratīvi iedalās divos rajonos.

Čerņihiva
pilsēta
Чернігів
Karogs: Čerņihiva
Karogs
Ģerbonis: Čerņihiva
Ģerbonis
Čerņihiva (Ukraina)
Čerņihiva
Čerņihiva
Čerņihiva (Čerņihivas apgabals)
Čerņihiva
Čerņihiva
Koordinātas: 51°29′28″N 31°17′55″E / 51.49111°N 31.29861°E / 51.49111; 31.29861Koordinātas: 51°29′28″N 31°17′55″E / 51.49111°N 31.29861°E / 51.49111; 31.29861
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Čerņihivas apgabals
Dibināta 907. gadā
Pilsētas tiesības 1623. gadā
Platība
 • Kopējā 79 km2
Augstums 136 m
Iedzīvotāji (2020)[1]
 • kopā 286 899
 • blīvums 3 700/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 14000—14499
Tālruņu kods +380-462(2)
Mājaslapa www.chernigiv-rada.gov.ua
Čerņihiva Vikikrātuvē

Čerņihivā ir attīstīta sintētiskās šķiedras rūpniecība, pazīstama arī kā klavieru ražošanas vieta. Viena no Čerņihivas sadraudzības pilsētām ir Latvijas pilsēta Ogre.

Vēsture labot šo sadaļu

Rakstiskajos avotos Čerņihiva pirmo reizi minēta 907. gadā. 1024. gadā Čerņihiva kļuva par kņaza Mstislava Vladimiroviča galvaspilsētu, tādējādi ieliekot pamatus severiešu Čerņihivas kņazistei. 1239. gadā pilsētu iekaroja un nopostīja Mongoļu impērijas karaspēks. 1501. gadā pilsēta nonāca Maskavas Lielkņazistes sastāvā, bet 1618. gadā — Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1623. gadā pilsētai piešķīra Magdeburgas tiesības, tā kļuva par Čerņihivas vojevodistes centru.

Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas Čerņihivu pievienoja Krievijas caristei, 1782. gadā pilsēta kļuva par Krievijas Impērijas Čerņihivas vietniecības, no 1797. gada — Mazkrievijas guberņas, bet no 1808. gada — Čerņihivas guberņas centru.

Cilvēki labot šo sadaļu

Čerņihiva ir revolucionāra Vladimira Antonova-Ovsejenko (Владимир Александрович Антонов-Овсеенко, 1883—1938), revolucionāres Anželikas Balabanovas (Angelica Balabanoff, 1878—1965), biatlonistes Oksanas Hvostenko (Оксана Хвостенко, 1977), politiķa Oleha Ļaško (Олег Валерійович Ляшко, 1972), ģenerāļa Nikolaja Ļiņeviča (Николай Петрович Линевич, 1839—1908), biatlonista Serhija Semenova (Сергій Олександрович Семенов, 1988) un krievu rakstnieka Anatolija Ribakova (Анатолий Наумович Рыбаков, 1911—1998) dzimtā pilsēta.

Čerņihivā bērnībā dzīvoja angļu rakstnieks Džozefs Konrads (Joseph Conrad, 1857—1924).

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. http://chernigivstat.gov.ua/statdani/Demog/index.php.
  2. «2018. gada 14. novembrī (sēdes protokola Nr. 7)». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. Jūlijs. Skatīts: 2019. gada 18. aprīliī. Pēc Ukrainas Ārlietu ministrijas un Ukrainas vēstniecības Latvijā ierosinājuma pārskatot iepriekš pieņemto lēmumu par lielāko Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, eksperti atbalstīja šādu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveides maiņu: Zaporižja (iepriekš Zaporožje), Krivijriha (iepriekš Krivojroga), Čerņihiva (iepriekš Čerņigova), Ternopiļa (iepriekš Ternopole).

Ārējās saites labot šo sadaļu