Ķīniešu rakstzīmes

Ķīniešu rakstzīmes jeb ķīnzīmes^[1] (vienkāršotā ķīniešu: 汉字, tradicionālā ķīniešu: 漢字, piņjiņs: Hànzì — 'haņu zīmes') ir kopīgs nosaukums dažādās Austrumāzijas valstīs lietotajām ideogrammām.^[2] Latviski ķīniešu ideogrammas sauc par hieroglifiem, jautājums, vai ķīniešu zīmes būtu saucamas par "hieroglifiem" ir strīdīgs.^[1]

Ķīniešu rakstzīmju izplatība

Ķīnai un ķīniešu rakstībai ir bijusi milzīga ietekme Austrumāzijā, līdzīgi kā Romas impērijai un latīņu alfabētam Eiropā.

Zemāk uzskaitītas vietējās zīmju versijas, dažādās valstīs ir bijušas atšķirīgas reformas un var būt atšķirīgas normas par zīmju skaitu, kas jāzina pabeidzot skolu.

Haņdzi — Ķīnas Tautas Republikā ir bijusi visplašākā zīmju vienkāršošanas kampaņa, Taivānā un citur ķīnieši turpina lietot tradicionālās (nevienkāršotās) zīmes.
Kandži — Japānā lietotās zīmes, ir bijušas nelielas vienkāršošanas kampaņas, taču ne tādā mērogā kā ĶTR. Papildus lieto hiraganas un katakanas zilbju rakstus.
Handža — Korejā agrāk lietotās zīmes, kas tagad aizstātas ar fonogrāfisku ligatūru rakstu hangilu (hangeul).^[3] Ziemeļkoreja handžu pārtraukusi lietot pilnībā, Dienvidkorejā tā joprojām tiek lietota paralēli hangilam,^[3] taču to sāk mācīt tikai no 7. klases.^[4]
Hán tự' — vjetnamiešu valodas pierakstam agrāk lietotās ķīniešu zīmes, kas tagad aizstātas ar modificētu latīņu alfabētu.^[5]

"Ķīnzīmes"Labot

Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas lektors Kaspars Eihmanis popularizē dzejnieka Ulda Bērziņa veidoto vārdu ķīnzīmes kā semantiski precīzāku alternatīvu vārdam "hieroglifi".^[1]

PriekšrocībasLabot

Tas ko Rietumos sauc par ķīniešu valodu īstenībā ir savstarpēji radniecīgu valodu grupa (to vidū, piemēram, kantoniešu valoda un mandarīnu valoda). Lai arī ķīniešu valodām var būt dažāda izruna, tās visas ir tonālas un analītiskas (vārdiem nav nepieciešami pilnīgi nekādi locījumi^{[p 1]}). Ideogrāfiska raksta izmantošana starp ķīniešu valodām ļauj tam būt universāli saprotamam pat ja izruna atšķiras.

Tāpat ķīniešu valodām raksturīgi ļoti īsi, vienu zilbi gari vārdi, līdz ar to liels skaits homofonu^{[nepieciešama atsauce]} (vārdi ar vienādu izrunu, bet dažādām nozīmēm). Dažāda tonalitāte ļauj izšķirt līdzīgus vārdus (līdzīgi kā vārda "zāle" tonis ļauj izšķirt tā nozīmi latviešu valodā), taču, piemēram, japāņu valodā, kur nav toņa homofonu izšķiršana ir bijis viens no galvenajiem pretargumentiem centieniem atcelt kandži, tāpat arī Dienvidkorejā, kur kādā 1956. gada pētījumā pierādīts, ka handžas izmantošana līdztekus hangilam paātrina teksta izpratni (lai gan nesenākā pētījumā pierādījies pretējais).^[6]

Līdztekus pašām zīmēm ar ķīniešu valodu ģeneoloģiski nesaistītas valodas (t.i., korejiešu un japāņu) aizguvušas arī "ķīniskus lasījumus" šīm zīmēm. Salīdzinājumam, vārds "Ķīna" — 中國 (burtiskā tulkojumā — "Viduszeme", "valsts pasaules centrā") ķīniešu valodās un citās Austrumāzijas valodās.

Ķīniešu valodās (haņdzi): 中國 (vienkāršots 中国)
- Kantoniešu izruna (jyutping transkr.): zung1gwok3
- Mandarīnu izruna (Haņju piņjiņa transkr.): Zhōngguó
- Min Nan izruna (POJ transkr.): Tiong-kok
Japāņu valodā (kandži): 中國 (vienkāršots 中国) (Hepbērna transkr.): Chūgoku
Korejiešu valodā (handža): 中國 (vienkāršotais "国" nav atzīts Dienvidkorejā, korejiešiem "valsts" zīmei ir arī sava versija ) (pārskatītā transkr.) Jungguk

Piemēram, japāniski vārdā Ķīna izmantotajām zīmēm "vidus" un "valsts" ir ne tikai no ķīniešiem aizgūtie lasījumi "čū" un "koku/goku", bet arī japāniskie lasījumi attiecīgi "naka" un "kuņi". Zinātniskiem terminiem un salikteņiem ir raksturīgi izmantot ķīniskos lasījumus, šeit var novērot līdzības ar latīņu valodas pozīcijām Eiropā, piemēram, lielākajā daļā Eiropas valodu būs dažādas vārda "kalkulators" variācijas, kas veidotas no vārdiem "kalkulēt" un izskaņas "-ors", tāpat iespējami arī vietēji/neaizgūti varianti, kā "kabatas skaitļotājs" latviešu valodā. Redzams, ka no ķīniešiem aizgūto zīmju un līdzīgu lasījumu izmantošanai Āzijā ir līdzīga nozīme kā "internacionālismu" izmantošanai eiropiešu valodās.

PiezīmesLabot

↑ Analītisks (valodniecība), tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml., http://www.tezaurs.lv/sv/?w=anal%C4%ABtisks Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «Eihmanis: ar Ķīnas kultūras klātbūtni nākotnē būs jārēķinās». Skatīts: 2011. gada 13. oktobrī. Eihmanim padomā ir kāds ierosinājums. Ķīniešu rakstību latviešu valodā apzīmē ar vārdu "hieroglifi", tomēr LU pasniedzējs, dzejnieka Ulda Bērziņa iedvesmots, ķīniešu rakstību dēvē par ķīnzīmēm un aicina uz to arī savus studentus, jo tas ir daudz precīzāks raksturojums. (..) Vārdu savienojums "ķīnzīme" precīzi atbilst tam, kā ķīnieši sauc šīs zīmes savā valodā – haņ dzi. Tas burtiski nozīmē "ķīniešu zīmes", un "haņi" – tas ir vārds, kādā ķīnieši paši sevi dēvē.
↑ EV, 1. sēj., 249. lpp., ideogrāfiskais raksts (..), kurā zīmes (ideogrammas) apzīmē jēdzienus un tiem atbilstošus vārdus. Ideogr. ir senēģipt., šumeru, ķīn., u.c. raksta sistēmas.
↑ ^3,0 ^3,1 EV, 1. sēj., 329. lpp., korejiešu valoda (..) KTDR lieto īpašu korejiešu rakstu (fonogr. ligatūru raksts), Korejas Republikā — jauktu ķīniešu (hieroglifu) un korejiešu rakstu.
↑ Brown, R.A. (1990). "Korean Sociolinguistic Attitudes in Japanese Comparative Perspective". Journal of Asia Pacific Communication 1: 117—134., 119.-121. lpp.
↑ EV, 2. sēj. 328. lpp., vjetnamiešu valoda (..) Rakstu piemin. no 15. gs. ķīn. hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā lat. alf.
↑ Taylor, Insup; Taylor, M. Martin (1983). The psychology of reading. New York: Academic Press. ISBN 0-12-684080-6, 90. lpp.

LiteratūraLabot

Autoru kolektīvs. Enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga : Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991. ISBN 5899600217.

[6] Analītisks (valodniecība), tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml., http://www.tezaurs.lv/sv/?w=anal%C4%ABtisks Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.

[eihmanis-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 «Eihmanis: ar Ķīnas kultūras klātbūtni nākotnē būs jārēķinās». Skatīts: 2011. gada 13. oktobrī. Eihmanim padomā ir kāds ierosinājums. Ķīniešu rakstību latviešu valodā apzīmē ar vārdu "hieroglifi", tomēr LU pasniedzējs, dzejnieka Ulda Bērziņa iedvesmots, ķīniešu rakstību dēvē par ķīnzīmēm un aicina uz to arī savus studentus, jo tas ir daudz precīzāks raksturojums. (..) Vārdu savienojums "ķīnzīme" precīzi atbilst tam, kā ķīnieši sauc šīs zīmes savā valodā – haņ dzi. Tas burtiski nozīmē "ķīniešu zīmes", un "haņi" – tas ir vārds, kādā ķīnieši paši sevi dēvē.

[2] EV, 1. sēj., 249. lpp., ideogrāfiskais raksts (..), kurā zīmes (ideogrammas) apzīmē jēdzienus un tiem atbilstošus vārdus. Ideogr. ir senēģipt., šumeru, ķīn., u.c. raksta sistēmas.

[koreja-3] 3,0 ^3,1 EV, 1. sēj., 329. lpp., korejiešu valoda (..) KTDR lieto īpašu korejiešu rakstu (fonogr. ligatūru raksts), Korejas Republikā — jauktu ķīniešu (hieroglifu) un korejiešu rakstu.

[4] Brown, R.A. (1990). "Korean Sociolinguistic Attitudes in Japanese Comparative Perspective". Journal of Asia Pacific Communication 1: 117—134., 119.-121. lpp.

[5] EV, 2. sēj. 328. lpp., vjetnamiešu valoda (..) Rakstu piemin. no 15. gs. ķīn. hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā lat. alf.

[7] Taylor, Insup; Taylor, M. Martin (1983). The psychology of reading. New York: Academic Press. ISBN 0-12-684080-6, 90. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[p 1]

[6]