Katakana ir viena no divām japāņu valodas zilbju rakstības sistēmām. Atšķirībā no hiraganas, kas tiek izmantota plaši, lai pievienotu ar kandzi izteiktiem vārdiem galotnes, izskaidrotu kandzi izrunu, vai, lai rakstītu vārdus kam nav savu kandzi, katakanai ir specifiskāks pielietojums:

  • cittautu īpašvārdu atveidošana
  • onomatopejas izteikšana
  • dzīvnieku/augu vārdi zinātniskos kontekstos (piemēram enciklopēdijas ieraksti par suni un kaķi būs イヌ (inu) un ネコ (neko) kaut arī abiem ir seni kandzi (attiecīgi 犬 un 猫), kas tiks lietoti ārpus zinātniskiem kontekstiem. Katakana tiek lietota, lai novērstu neviennozīmību, kas varētu rasties ar dažādām kandzi izrunām un nebūtu vēlama zinātniskā kontekstā.
  • stilistiskiem mērķiem

Tabula labot šo sadaļu

Šī transkripcija tiek izmantota Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļā. Šo sistēmu lieto, lai atveidotu japāņu valodas vārdus neakadēmiskos tekstos un japāņu personu vārdus, vietu nosaukumus u.c. plaši lietojamus vārdus visos tekstos. Ja latviešu valodā jau ir plaši pielietots vārds attiecīgam objektam, tad lieto to (piemēram, raksta Hokaido, nevis Hokkaidō).

Šai transkripcijai nav oficiālā statusa un tā var ar laiku mainīties.

Katakana ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas neoficiālo transkripciju
Bāzes Kana (tīras skaņas) Salikteņu skaņas
a i u e o (ャ ja) (ュ ju) (ョ jo )
ka ki ku ke ko キャ kja キュ kju キョ kjo
sa ši su se so シャ ša シュ šu ショ šo
ta či cu te to チャ ča チュ ču チョ čo
na ņi nu ne no ニャ ņa ニュ ņu ニョ ņo
ha hi fu he ho ヒャ hja ヒュ hju ヒョ hjo
ma mi mu me mo ミャ mja ミュ mju ミョ mjo
ja   ju   jo      
ra ri ru re ro リャ rja リュ rju リョ rjo
wa       1 o      
        n      
Balsīgie līdzskaņi Balsīgo līdzskaņu salikteņi
ga gi gu ge go ギャ gja ギュ gju ギョ gjo
dza dži dzu dze dzo ジャ dža ジュ džu ジョ džo
da 1dži 1 dzu de do ヂャ dža ヂュ džu ヂョ džo
ba bi bu be bo ビャ bja ビュ bju ビョ bjo
"P" sērija "P" salikteņi
pa pi pu pe po ピャ pja ピュ pju ピョ pjo

Piezīmes:

1.^ Hepbērna transkripcijā šai kanai atbilst [wo], lai atspoguļotu skaņu [wo] priekšroka tiek dota ウォ.
2.^ [dʒi] skaņu var realizēt vai nu balsinot s-rindas シ ([ʃi]) vai t-rindas チ ([tʃi]), priekšroka tiek dota pirmajam variantam, tāpēc ヂ netiek izmantota.
3.^ [dzu] skaņu var realizēt vai nu balsinot s-rindas ス ([su]) vai t-rindas ツ ([tsu]), priekšroka tiek dota pirmajam variantam, tāpēc ヅ netiek izmantota.

Papildus kanas cittautu īpašvārdiem labot šo sadaļu

Piezīme: šajā tabulā izmantota Hepbērna transkripcija, atšķirībā no augstāk redzamās tabulas, kur izmantota neoficiālā latviešu transkripcija.

Šo kanu vidū ir daudzas, kas atspoguļo līdzskaņu/patskaņu kombinācijas, kas neeksistē pamata japāņu valodā (piemēram, [tu], [ti] u.c.), kas izveidotas kombinējot eksistējošu attiecīgā līdzskaņa kanu ar mazu patskaņa kanu, piemēram, [te] + [i], iegūstot [ti] un [to] + [u], iegūstot [tu].

Vislielākais jaunievedums šeit ir "v" rinda, japāņu valodā neeksistējošajai [v] skaņai. [vu] kana ir atvasināta no [u] kanas uzliekot tai dakutenu ("pēdiņas", kas parasti tiek izmantotas balsināšanai) un tālāk tiek atvasināti citu patskaņu varianti pievienojot mazas patskaņu kanas [vu] kanai. Bieži, it īpaši senāk aizgūtos vārdos "v" vietā tiek lietotas "b" rindas kanas, kā tas ir, piemēram, Latvijas nosaukuma gadījumā - ラトビア (Ratobia).

イェ ye
ウィ wi ウェ we ウォ wo
(ヷ)1 va (ヸ)2 vi vu (ヹ)3 ve (ヺ)4 vo
ヴァ va ヴィ vi ヴェ ve ヴォ vo ヴャ vya ヴュ vyu ヴョ vyo
シェ she
ジェ je
チェ che
ティ ti トゥ tu テュ tyu
ディ di ドゥ du デュ dyu
ツァ tsa ツィ tsi ツェ tse ツォ tso
ファ fa フィ fi フェ fe フォ fo フュ fyu

Piezīmes:

1.^ Šie varianti parasti netiek izmantoti, priekšroka tiek dota, ar dakuten, no [u] kanas atvasinātajai [vu] kanai - ヴ un tās atvasinājumiem.

Gari patskaņi labot šo sadaļu

Atšķirībā no hiraganas, kas norāda garus patskaņus ar dubultošanu (aa = ā) un patskaņu kombinācijām (ou = ō; ei = ē), katakanai ir atsevišķa kana (ー), kas apzīmē, ka patskanis pirms tās ir garš.

Starptautiskajā Hepbērna transkripcijā garus japāņu valodas patskaņus pieņemts transkribēt ar tādām pašām garumzīmēm kādas ir latviešu valodā (angliski macron), vienīgā atšķirība latviešu valodas garo patskaņu klāstā no Hepbērna transkripcijā izmantotajiem ir garā [ō] neesamība kopš Pirmās brīvvalsts laikiem.

Piemēri labot šo sadaļu

  • ラトビア (Ratobia) - Latvija, nesenāk ieviestās [vi] kanas vietā tiek lietota [bi].
  • ラトビア語 (Ratobiago) - latviešu valoda; Latvijas daļa ir izteikta katakanā, valodas daļa ir izteikta ar kandzi ar nozīmi "vārdi"/"valoda", ko šajā salikumā izrunā [go].
  • ヴァルディス・ドムブロフスキス - (Varudisu Domuburofusukisu[piezīme 1]) - šeit redzams, ka tiek lietota "v" rindas kana, lai atveidotu vārdu "Valdis"; vārds "Dombrovskis" tiek atveidots ar "f", iespējams, pēc Smirnoff parauga slāvisku uzvārdu atveidošanai.
  • リガ (Riga) Rīgas vārds atveidots pēc angļu valodā izplatītās izrunas ar īsu [i], respektīvi, [riga].
  • リーガ (Rīga) alternatīvs Rīgas vārda atveidošanas veids japāņu valodā, kas ir tuvāks oriģinālajai izrunai, respektīvi, [riːga].

Piezīmes labot šo sadaļu

  1. Neuzsvērtās zilbēs [u] un [i] skaņas tiek noreducētas pašas japāņu valodas vārdos, zinot oriģinālo īpašvārda izrunu cilvēks visticamāk selektīvi noreducēs Varudisu Domuburofusukisu uz ['vardis.dom'brofskis].