Piņjiņs

Piņjiņs (ķīniešu: 拼音, piņjiņs: pīnyīn, izrunā: /pʰín ín/), arī ķīniešu fonētiskais alfabēts, ir oficiāla rakstības sistēma, kā ķīniešu hieroglifus pārvērst vārdos, kas pierakstīti ar latīņu alfabēta burtiem. Šo rakstību izmanto Ķīnā, Malaizijā, Singapūrā un Taivānā. To bieži izmanto Rietumu pasaules cilvēki, lai saprastu ķīniešu valodās rakstītos tekstus. Piņjiņs ir balstīts uz mandarīnu valodas Pekinas dialektu.

Skatīt arī

Jeļena Staburova. Kiņiešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā: Teorētiskie un praktiskie aspekti. Riga : "Jaņa Rozes apgads", 2006. 71. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 28. februārī. Skatīts: 2024. gada 28. februārī.
Jeļena Staburova. Kiņiešu personvārdu atveide latviešu valodā: elektronisks izdevums. Riga : "Latviešu valodas aģentūra", 2019. 87. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 28. februārī.
Dennis K. Yee. «Comprasion of Pinyin and Wade-Giles Romanizations». In John De Francis. Chinese romanization self-study guide (angļu). Honolulu : The University Press of Hawaii, 2019. 40. lpp. ISBN 9780824881269.

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.