Čukotkas rajons

Čukotkas rajons (krievu: Чукотский район, čukču: Чукоткакэн район, unazigmita: Чукоткам район) ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos. Administratīvais centrs ir Lavrentijas ciems. Pašvaldības nozīmē rajona teritorijā izveidots Čukotkas municipālais rajons (Чукотский муниципальный район), kas iedalās sešās lauku apmetnēs (сельское поселение).[1] Rajona teritorijā atrodas Eirāzijas galējais austrumu punkts Dežņova rags.

Čukotkas rajons
Провиденский район
Чукоткакэн район
Чукоткам район
—  rajons  —
Rajona centrs Lavrentija
Rajona centrs Lavrentija
Flag of Čukotkas rajons
Karogs
Coat of arms of Čukotkas rajons
Ģerbonis
Čukotkas rajons Čukotkas autonomā apvidus kartēČukotkas rajons Čukotkas autonomā apvidus kartē
Koordinātas: 66°19′N 172°25′W / 66.317°N 172.417°W / 66.317; -172.417Koordinātas: 66°19′N 172°25′W / 66.317°N 172.417°W / 66.317; -172.417
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais subjekts Karogs: Čukotkas autonomais apvidus Čukotkas autonomais apvidus
Dibināts 1927. gadā
Centrs Lavrentija
Platība 
 - Kopā 30 247,13 km²
Iedzīvotāji (2021)
 - Kopā 3 925
 - Blīvums 0,1/km²
Mājaslapa: www.chukotraion.ru
Čukotkas rajons Vikikrātuvē

ĢeogrāfijaLabot

Rajons izvietojies Čukotkas autonomā apvidus ziemeļaustrumu daļā, aizņem Čukču pussalas ziemeļu daļu — Daurkina pussalu. Ziemeļrietumos robežojas ar Iviltinas rajonu, rietumos un dienvidos — ar Provideņijas rajonu. Ziemeļos rajona krastus apskalo Čukču jūra, dienvidos — Beringa jūra. Austrumos Beringa šaurums rajonu atdala no Ziemeļamerikas Sjūarda pussalas. Šaurumā atrodas rajonam piederošā Diomida salu Ratmanova sala.

Lielāko daļu rajona teritorijas aizņem Ginkanija grēda ar augstāko punktu 978 m vjl.[2] Rajona lielākā daļa izvietojusies dienvidos no polārā loka, tā ainavu veido galvenokārt tundra un kalnu tundra. Valda mūžīgais sasalums.

Valda arktiskais klimats. Februāra gaisa temperatūra no -18 līdz -42 °C, jūlija — no +4 līdz +14 °C. Ziemā spēcīgas sniega vētras ar vēja ātrumu līdz 35 m/s.

Rajona teritorijā vairākas derīgo izrakteņu atradnes — zelts, polimetālu rūdas, dzīvsudrabs, alva, akmeņogles, bet rūpnieciska ieguve netiek veikta.

Liela daļa rajona teritorijas ietilpst Beringijas nacionālajā parkā (Koļučinas, Čegitunas un Dežņova iecirkņi).

VēstureLabot

Rajons dibināts 1927. gadā Tālo Austrumu novada sastāvā ar centru Lavrentijas kultūras bāzē. 1930. gadā rajons iekļauts jaundibinātajā Čukotkas nacionālajā apvidū un rajona centrs pārcelts uz Uelenas ciemu. 1946. gadā rajona centrs pārcelts atpakaļ uz Lavrentiju. 1953. gadā rajona rietumu daļa pievienota jaundibinātajam Iviltinas rajonam, bet 1957. gadā dienvidrietumu daļa izdalīta kā atsevišķs Provideņijas rajons.

IedzīvotājiLabot

Čukotkas rajons vēsturiski ir jaukta čukču un eskimosu apdzīvota teritorija, kur šie etnosi veido ap 80 % no kopējā iedzīvotāju skaita, no kuriem savukārt čukči 88%, bet eskimosi — 11 %. Rajonā dzīvojošie eskimosi (Lavrentijas un Lorinas ciemos) vēsturiski runā atšķirīgā juitu valodas variantā — nivukagmītā jeb naukaniešu valodā (pēc mūsdienās pamestā senā Naukanas ciema). Šo valodu joprojām prot ap 50 vecāka gadagājuma cilvēki.

Rajona teritorijā dzīvo ap 3900 iedzīvotāju, no tiem 29% — rajona centrā Lavrentijā, kur mīt 1143 cilvēki. Citas rajona pastāvīgi apdzīvotās vietas ir Lorinas (971 iedzīvotājs), Ueļena (599), Ņeškanas (574), Inčouna (360) un Enurminas (278).

Rajona teritorijā vairākas funkcionējošas vai slēgtas polārstacijasMisnetena, Misdežņova, Ostrovratmanova, Ueļena.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot