Sjūarda pussala (angļu: Seward Peninsula) ir pussala Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos ASV Aļaskas pavalstī.[1] Nosaukta par godu ASV valsts sekretāram Viljamam Sjūardam, kurš deva lielu ieguldījumu Aļaskas Pirkuma līguma noslēgšanā.

Sjūarda pussala
Seward Peninsula
Sjūarda pussala
Sjūarda pussala (Aļaska)
Sjūarda pussala
Sjūarda pussala
Sjūarda pussala (Ziemeļamerika)
Sjūarda pussala
Sjūarda pussala
Ģeogrāfija
Koordinātas 65°20′N 164°15′W / 65.333°N 164.250°W / 65.333; -164.250Koordinātas: 65°20′N 164°15′W / 65.333°N 164.250°W / 65.333; -164.250
Platība 53 400 km²
Garums 320 km
Platums 145—225 km
Augstākais kalns Osborna kalns
1437 m
Administrācija
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pavalsts Aļaska
Lielākā pilsēta Noma
Demogrāfija
Iedzīvotāji 7500 (2010)
Pamatiedzīvotāji iņupiati, jupiki
Sjūarda pussala Vikikrātuvē

Pussalu ziemeļos apskalo Čukču jūra un tās Kocebū līcis, dienvidos — Beringa jūra un tās Nortona līcis. Beringa šaurums atdala Sjūarda pussalu no Čukču pussalas Krievijā un vienlaicīgi Ameriku no Āzijas. Galējais pussalas rietumu punkts Velsas Prinča rags vienlaikus ir arī galējais Ziemeļamerikas rietumu sauszemes punkts. Klimats ir skarbs, piekrastē ir piejūras klimats, iekšējos rajonos — krasi kontinentāls. Ziemas ilgums apmēram 10 mēneši. Lielu daļu pussalas teritorijas aizņem Beringa sauszemes tilta dabas rezervāts.

Pussala mazapdzīvota, lielākā daļa iedzīvotāji ir eskimosu tauta iņupiati, Nortona līča piekrastē arī jupiki. Lielākā apdzīvotā vieta ir Noma pussalas dienvidrietumos.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 643. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu