Juitu valodas
valoda
Juitu valodas, arī Sibīrijas jupiku valodas, Āzijas eskimosu valodas, ir eskimosu—aleutu valodu saimes eskimosu valodu grupas jupiku valodu mazākais atzars. Juitu valodās runā juiti (eskimosi) Čukču pussala piekrastē Krievijā un Sentlorensas salās ASV.[1]
| Juitu valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Čukču pussala |
| Ģenētiskā klasifikācija |
Eskimosu—aleutu valodas
|
| Atzari | |
| ISO 639-2 | — |
| ISO 639-5 | — |
 | |
| Juitu valodas. Sarkans — unazigmitas, rozā — nivukagmitas izplatība | |
Juitu valodu grupā iekļautas divas valodas. Lielākā ir unazigmīta, arī čapļiniešu valoda vai Sentlorensas jupiku valoda, kurā runā ap 200 juitu Čukču pussalas piekrastes apdzīvotajās vietās Novoje Čapļinā, Provideņijā un Ueļkaļā, kā arī ap 1000 juitu Sentlorensas salā Beringa jūrā. Otra grupas valoda ir nivukagmīta vai naukaniešu (pēc mūsdienās pamestā Naukanas ciema) valoda, kurā runā mazāk kā 50 cilvēku Čukču pussalas ziemeļaustrumos Lavrentijā, Lorinā un Ueļenā.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |