Lavrentija

Lavrentija (krievu: Лаврентия, čukču: Ӄытрын, naukaniešu: Ӄышы, unazigmita: Ӄытжын) ir ciems un osta Krievijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomā apvidū Čukotkas rajona administratīvais centrs. Izvietojies Čukču pussalas austrumos Lavrentijas līča krastā.

Lavrentija
ciems
Лаврентия, Ӄышы, Ӄытрын
Lavrentijas panorāma
Lavrentija Lavrentija
Koordinātas: 65°35′02″N 170°59′20″W
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Tālo Austrumu federālais apgabals
Federācijas subjekts	Čukotkas autonomais apvidus
Rajons	Čukotkas rajons
Dibināta	1928
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	1 124
Laika josla	UTC+12 (UTC+12)
Lavrentija Vikikrātuvē

Vēsture

Ciems dibināts 1927. gadā, kad Lavrentija līča krastā tika izveidota Čukotkas kultūras un izglītības bāze (Чукотская культбаза), tās izveidotājs un pirmais vadītājs bija latviešu etnogrāfs, vēlākais Ļeņingradas Ziemeļu tautu institūta rektors Kārlis Lukss. 1928. gada rudenī šeit jau darbojās internātskola, veterinārmedicīnas punkts, slimnīca, laivu remontdarbnīca, faktorija; bija uzbūvētas 3 dzīvojamās mājas.

Pēc Čukotkas nacionālā apvidus nodibināšanas 1930. gadā Lavrentija bija apvidus administratīvais centrs līdz 1932. gadam, kad tas tika pārcelts uz Anadiru. No 1940. līdz 1946. gadam no Ueļenas uz Lavrentiju tika pārceltas rajona administratīvās iestādes.

1950. gados Lavrentija bija viens no reģiona ciemiem, uz kuru pārcēla iedzīvotājus no likvidētajiem čukču un eskimosu piekrastes ciemiem. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir briežkopība, zveja un tradicionālās jūras dzīvnieku medības.

Infrastruktūra

Lavrentijā darbojas skola, bibliotēka, slimnīca, kultūras centrs, novadpētniecības muzejs. Līdzās ciemam ir lidosta, kas nodrošina regulāru aviosatiksmi ar Anadiru. 40 km garš autoceļš savieno ar Lorinas ciemu un Lorinas karstajiem avotiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lavrentija.
• basov_chukotka Пешком из Лорино в Лаврентия
• tatianaksii Чукотка. Село Лаврентия – место, где встречаются океаны