Polārstacija

Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā. Ar nelieliem izņēmumiem tiek ierīkotas neapdzīvotos, grūti pieejamos apvidos, kur nav citas pētniecībai piemērotas infrastruktūras. Nereti tiek kombinētas ar militāriem objektiem (garnizoniem, lidlaukiem).

Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē.

Vēsture

Pirmās polārstacijas tika izveidotas 1. Starptautiskā polārā gada ietvaros 1882. - 1883. gadā. 12 stacijas tika ierīkotas Arktikā un 2 Antarktikā. Lielākā daļa šo staciju tika slēgtas pēc izpētes programmas beigām. Antarktikā polārstaciju tīkls sāka veidoties Starptautiskā ģeofizikas gada ietvaros 1957. - 1958. gadā, kad tika nodibinātas vairāk kā 20 stacijas, daļa no kurām funkcionē joprojām.

Par vecāko pētniecisko staciju Arktikā var uzskatīt Malije Karmakuli Novaja Zemļa arhipelāgā, kas izveidota 1877. gadā, piedalījās 1. Starptautiskā polārā gada programmā, bet nepārtraukti novērojumi tiek veikti kopš 1896. gada. Antarktikā vecākā joprojām funkcionējošā polārstacija ir 1904. gadā Dienvidorkneju salās argentīniešu ierīkotā Orkadasa. Vecākā joprojām funkcionējošā stacija kontinentālajā Antarktīdā ir čīliešu Henerala Bernardo O'Higinsa (1948).

Kopš 1937. gada 6. jūnija tiek organizētas dreifējošās polārstacijas Ziemeļu ledus okeānā, pirmā no kurām bija padomju Severnij Poļus-1, kas darbojās līdz 1938. gada 15. martam, nopeldot ar ledus gabalu ~2850 km. No 1952. līdz 1978. gadam ar pārtraukumiem uz Flečera ledus salas darbojās amerikāņu dreifējošā stacija.

Nereti polārstacijas tiek ierīkotas pielāgotās citiem mērķiem būvētās pilsētiņās un ciemos. Svalbāras bijusī ogļraču pilsētiņa Nīolesunna ir izveidojusies par Arktikas izpētes centru, kur darbojas 10 valstu 14 polārstacijas. Britu polārstacija Kingedvardpointa Dienviddžordžijas salā ierīkota blakus bijušajai norvēģu vaļu mednieku pilsētiņai Grītvikenai.

Polārstaciju iedalījums

Kempreivenas sezonas stacija Grenlandē, kas izveidota bijušās ASV radara stacijas vietā.

Polārstacijas var iedalīt pēc vairākiem parametriem: pēc darbības režīma, faktiskā stāvokļa, funkcijām, lieluma, piederības u. c.

Pēc darbības režīma

• vissezonas jeb pastāvīgās - stacijas, kas ir apdzīvotas cauru gadu, ir ierīkotas pastāvīgās būvēs;
• sezonas jeb vasaras - stacijas, kas ir apdzīvotas tikai polārajās vasarās, var būt ierīkotas kā pastāvīgās, tā pagaidu būvēs, bet polārajā ziemā tiek iekonservētas vai demontētas, novērojumi var tikt pārslēgti automātiskā režīmā;
• īslaicīgās - stacijas vai lauka nometnes, kas tiek ierīkotas tikai noteiktu darbu veikšanai vai projektu īstenošanai. Parasti tiek ierīkotas pārvietojamās vieglas konstrukcijas būvēs, nereti katru sezonu tiek uzstādītas atšķirīgās vietās.

Pēc faktiskā stāvokļa

• darbojošās - stacijas, kas funkcionē to paredzētajā darbības režīmā;
• iekonservētās - stacijas, kuru darbība dažādu iemeslu dēļ pārtraukta, esošās būves un iekārtas iekonservētas, bet to darbība var tikt atjaunota;
• slēgtās - stacijas, kas slēgtas dažādu iemeslu dēļ (nolietojušās un nav atjaunojamas, pabeigta izpildāmā zinātniskā programma, aizstāta ar citu staciju u.c.). Atsevišķos gadījumos slēgtā stacija, ja tajā saglabāta infrastruktūra, var tikt izmantota kā loģistikas atbalsta punkts vai arī stacijā tikt uzstādīta automātiska mērījumu aparatūra (Asuka). Dažas no vēsturiskajām stacijām ir pārvērstas par muzejiem (Portlokruā). Pēdējā laikā ekoloģisku apsvērumu dēļ slēgtās Antarktīdas stacijas, ja tas iespējams, demontē un izved no kontinenta.
• iznīcinātās - stacijas dažādu iemeslu dēļ gājušas bojā un nav atjaunotas: iznīcinātas ugunsgrēkā (Pormartēna), nogrimušas ledū un sniegā (Vilksa), nogrimušas okeānā dēļ atlūzuša šelfa ledāja daļas (Filhnera), sabombardētas (Korveta Urugvaja), gājušas bojā vulkāna izvirduma rezultātā (Presidente Pedro Agirre Serda).

Makmerdo bāze ar degvielas noliktavu priekšplānā.

Pēc veicamajām funkcijām

• bāzes - lielas vissezonas polārstacijas, kas paralēli stacijā veiktajām zinātniskajām programmām nodrošina citu staciju apgādi, darbojas kā transporta mezgli, noliktavas. Raksturīgas galvenokārt Antarktikai (Makmerdo, Mirnija, Eduardofreja);
• kompleksās stacijas - stacijas, kurās tiek veikta plaša zinātnisko pētījumu programma dažādās zinātnes jomās, nodrošinot arī pētījumu programmu veikšanu tuvējā apkārtnē (Dimondirvila, Rotera);
• izpētes stacijas - stacijas, kuras tiek organizētas kāda speciāla zinātniska projekta ietvaros: Ostrovžohova - paleontoloģija, Gondvana - dziļurbumi, FMARS - Marsa izpētes simulācija, Petriothilsa - ekstrēmais tūrisms u.c. Paralēli parasti tiek veikti meteoroloģiskie novērojumi;
• loģistikas stacija - stacijas, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt kontinenta iekšienes staciju apgādi vai apkalpot apkārtnes lauka ekspedīcijas (Mariocukelli, Skaiblū);
• hidrometeoroloģiskās stacijas - plašs hidrometeoroloģisko staciju tīkls tika ierīkots Ziemeļu ledus okeāna piekrastē un salās 20. gadsimta vidū navigācijas nodrošināšanai pa ziemeļu jūras ceļu. Sakarā ar satelīttehnoloģiju attīstību tiek likvidētas vai aizstātas ar automatizētām meteoroloģiskām stacijām.

Francijas un Itālijas iekškontinentālā stacija Konkordija.

Pēc piederības

• nacionālo programmu stacijas - stacijas, kur pētniecisko programmu īsteno nacionālās zinātniskās vai citas institūcijas. Atbildīgās organizācijas par polāro apgabalu izpēti un monitorēšanu var būt akadēmiskas institūcijas (Vācija, Japāna, Bulgārija), armija, flote un gaisa spēki (Čīle), vides pārraudzības institūcijas (Apvienotā Karaliste) vai speciālas valsts polārās programmas (ASV, Austrālija).
• starptautiskās un multinacionālās stacijas - izbūvētas un uzturētas ar vairāku valstu atbalstu, kā Francijas un Itālijas stacija Konkordija. Nereti dažādu valstu polārstacijas tiek ierīkotas līdzās viena otrai un izmanto kopējas infrastruktūras (Čīles, Krievijas, Ķīnas un Urugvajas stacijas Karaļa Džordža salā, 10 valstu stacijas Nīolesunnā Svalbārā). Daudzās stacijās Antarktīdā tiek īstenotas starptautiskas programmas ar vairāku valstu speciālistu piedalīšanos.
• privātās un nevalstisko organizāciju stacijas (Greenpeace stacija Vorldparka, privāta dreifējoša tūrisma bāze Barneo u.c.).

Ārējās saites

• Are more Antarctic stations justified? Arhivēts 2010. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
• Station Sharing in Antarctica Arhivēts 2010. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
• Судьба российских полярных станций на фоне глобального потепления
• Полярная станция: от деревянных домиков до футуристического шика

Skatīt arī

• Antarktikas polārstacijas