FMARS
Flashline Marsa arktiskā pētniecības stacija (angļu: Flashline Mars Arctic Research Station, FMARS) bija starptautiska privāta sezonāla pētniecības stacija Kanādas Arktikā.[1] Izvietojusies Devonas salā Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Hotona triecienkrātera ziemeļrietumu malā. Stacija izveidota kā centrālais elements, lai atbalstītu paralēlus pētījumus par tehnoloģijām, stratēģijām, arhitektūras dizainu un cilvēka faktoriem, kas saistīti ar cilvēku misijām uz Marsu. Stacija pieder Marsa Biedrībai — pasaulē lielākajai un ietekmīgākajai privātajai organizācijai, kas nodarbojas ar Marsa planētas klātienes pētniecības un kolonizēšanas iespēju izpēti.[2]
| Flashline Marsa arktiskā pētniecības stacija | |
|---|---|
| Flashline Mars Arctic Research Station | |
 FMARS stacijas dzīvojamais modulis un palīgiekārtas | |
  FMARS  FMARS  FMARS |
|
| Valsts piederība |  Marsa Biedrība
|
| Koordinātas: | 75°25′53″N 89°49′24″W / 75.43139°N 89.82333°WKoordinātas: 75°25′53″N 89°49′24″W / 75.43139°N 89.82333°W |
| Novietojums |  Kanāda NunavutaDevona |
| Stacijas tips | vasaras |
| Atvērta | 2000. g. |
| Slēgta | 2017. g. (iekonservēta) |
| Pieder | Marsa Biedrība
|
| Personāls vasarā | 5-7 |
| Augstums v.j.l. | 230 m |
| Vidējā gada t° | -17 °C |
| Laika zona | CST (UTC-6) |
| Mājaslapa | fmars.marssociety.org |
 Flashline Marsa arktiskā pētniecības stacija Vikikrātuvē
| |
Vēsture
labot šo sadaļuStacijas būvniecība tika iecerēta 1998. gadā kā pirmais no Marsa Biedrības ārpuszemes planētām analogas vides simulācijai. Vieta stacijai tika izvēlēta 1999. gadā Hotona-Marsa projekta lauka ekspedīcijas laikā — FMARS stacija atrodas 1 km no 2000. gadā uzbūvētās Hotona-Marsa projekta pētniecības stacijas un abas izmanto kopēju transporta infrastruktūru.
Stacijas būvniecības un sākotnējo ekspedīciju nodrošināšana izmaksāja 1,3 miljonus USD, kas tika savākti no vairāku kompāniju un fondu ziedojumiem. 175 000 USD ziedoja interneta tehnoloģiju uzņēmums Flashline Inc. un tā vārds tika iekļauts stacijas nosaukumā.
Hotona triecienkrāteris Devonas salā tika izvēlēts par projekta īstenošanas vietu, jo apstākļi šeit ir iespējami tuvi Marsa videi. Devonas sala ir polārais tuksnesis — šeit ir gan ļoti auksts (gada vidējā gaisa temperatūra ir -17 °C; vasarās reti pārsniedz +10 °C), gan sauss — sala tiek uzskatīta par vienīgo lielo nepārtraukto akmeņaina polārā tuksneša teritoriju uz Zemes. Triecienkrāteris savukārt atgādina līdzīgas formācijas, kas bieži sastopamas uz Marsa. Lai gan izveidojies pirms vairāk kā 30 miljoniem gadu, tuksneša apstākļos tas mazāk kā citos gadījumos bijis pakļauts vides iedarbībai.[3]
Stacijas modulis tika uzbūvēts 2000. gada pirmajā pusē Infrastructures Composites International uzņēmumā. Jūlijā stacijas elementi trijos Lockheed C-130 Hercules reisos tika nogādāti Rezolūtas lidlaukā Kornvolisas salā. 5. un 8. jūlijā tika veiktas sešas sekmīgas, kā arī viena nesekmīga aprīkojuma nolaišana būvniecības vietā ar izpletni. Neveiksmīgajā kravā bija ceļamkrāns, transporta piekabes un moduļa stiklšķiedras grīdas, kas viss vija pilnībā iznīcināts. Stacijas moduļa konstrukcija tika izmainīta, zudušie stiklšķiedras elementi tikai aizstāti ar koka konstrukcijām un līdz 28. jūlijam ar brīvprātīgo palīdzību būvniecība tika pabeigta.
Stacijā parasti strādāja 6-7 cilvēku ekipāžas un darbojās no jūlija līdz augustam. 2001. gadā stacijā strādāja 4 dažādas ekipāžas, bet 2002., 2003., 2004., 2005., 2007., 2009, 2013. un 2017. gadu sezonās pa vienai ekipāžai.
Struktūra
labot šo sadaļu
Stacijas galvenā ēka ir 7,7 m augsts un 8,3 m diametrā cilindrisks divstāvu modulis, kas tiek izmantots kā dzīvojamā un darba telpa. Pirmajā stāvā ir divas slūžu kameras, dušas, tualete, skafandru noliktava, darbnīca un laboratorija. Otrajā stāvā ir sešas ekipāžas dzīvojamās telpas, kopkajīte un virtuve, aprīkota ar gāzes plīti, ledusskapi, izlietni u.c. No otrā stāva pieejama arī bēniņu telpa, kas izmantojama kā noliktava un dzīvojamā telpa septītajam ekipāžas loceklim.
Atstatus no galvenā moduļa atrodas spēkstacija, kurā ir divi dīzeļģeneratori. Līdzās stacijai izvietoti degvielas glabātuve, satelītantena, atkritumu glabātuve u.c.
Pētījumu programma
labot šo sadaļuGalvenie pētījumu virzieni FMARS stacijā bija ģeoloģija un bioloģija apstākļos, kādos šādus pētījumus būtu jāveic uz Marsa. Katras ekspedīcijas laikā tika nozīmēts periods, kurā ekspedīcijas dalībniekiem bija jāievēro pilns rīcības protokols, kāds būtu spēkā Marsa ekspedīcijas laikā: izejot ārpus dzīvojamā moduļa bij ajāvelk skafandri, jāievēro slūžošanas režīms, sakari ar ekspedīcijas atbalsta grupu Denverā bija ar 20 minūšu kavējumu. Lai arī stacijas darbības laikā netika sastapts neviens leduslācis, katrā ārpusmoduļa akcijā piedalījās viens bruņots ekspedīcijas dalībnieks bez skafandra aizsardzībai pret lāčiem.
Faktiski stacijas pētījumu programma bija daudz plašāka, iekļaujot psiholoģiskos pētījumus grupu sadarbībā, tika testēts dažāds aprīkojums un rīcības procedūras simulētos ārpuszemes apstākļos.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ ABOUT THE FMARS
- ↑ About the Mars Society
- ↑ «NASA's Analog Missions. Paving the Way for Space Exploration». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 23. janvārī. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā.
- ↑ The Mars Society. SCIENCE / RESEARCH
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: FMARS.