Būtijas pussala (angļu: Boothia Peninsula) vai Kinnailapa (inuītu: ᑭᙵᐃᓚᑉ ᓄᓇᖓ, Kinngailap Nunanga) ir mazapdzīvota pussala Kanādas ziemeļos.[1] Tās ziemeļos esošais Mērčisona rags ir Ziemeļamerikas kontinenta vistālākais ziemeļu kontinetālais punkts. Administratīvi pieder Nunavutas teritorijas Kitikmeotas reģionam. Vienīgā apdzīvotā vieta ir Talurjuaka pussalas dienvidrietumos.

Būtijas pussala
Kingngailap Nunanga
Būtijas pussala (Kanāda)
Būtijas pussala
Būtijas pussala
Būtijas pussala (Nunavuta)
Būtijas pussala
Būtijas pussala
Ģeogrāfija
Koordinātas 70°50′N 94°20′W / 70.833°N 94.333°W / 70.833; -94.333Koordinātas: 70°50′N 94°20′W / 70.833°N 94.333°W / 70.833; -94.333
Platība 50000 km²
Garums 525 km
Platums 199 km
Augstākais kalns 573 m
Administrācija
Karogs: Kanāda Kanāda
Teritorija Karogs: Nunavuta Nunavuta
Lielākā pilsēta Talurjuaka
Demogrāfija
Iedzīvotāji 1029 (2016)
Pamatiedzīvotāji inuiti

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Atrodas Ziemeļu Ledus okeāna krastā.[2] Austrumos Būtijas līcis to atdala no Bafina salas, ziemeļos 2 km platais Belo šaurums — no Somersetas salas, Franklina šaurums ziemeļrietumos — no Velsas Prinča salas, bet Džeimsa Rosa šaurums dienvidrietumos — no Karaļa Viljama salas. Dienvidos ar kontinentu pussalu savieno 26 km platais Būtijas zemesšaurums. Pussalas krasti stipri izroboti, daudz līču un pussalu, piekrastē šēras. Būtijas pussala galvenokārt sastāv no prekembrija iežiem un ir līdz 573 m augsta, rietumu un dienvidu daļu aizņem zemiene. Ainavā valda tundra un arktiskais tuksnesis.

Vēsture labot šo sadaļu

Salu kopš seniem laikiem apdzīvojuši inuiti. Pirmais no eiropiešiem salu 1829. gadā apmeklēja britu kuģotājs Džeimss Klārks Ross, kurš to nodēvēja par godu ekspedīcijas sponsoram, džina rūpniekam Feliksam Būtam (Felix Booth) un sākotnēji dēvēta Boothia Felix.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu