Volgas Bulgārija

Volgas Bulgārija bija protobulgāru valsts, kas pastāvēja no 7. līdz 13. gadsimtam Pievolgā, Volgas un Kamas upju sateces reģionā, mūsdienu Krievijas Federācijas Eiropas daļā.

Volgas Bulgārija ← 7. gadsimts – 1240. gadi → Location of Volgas Bulgārija ap 1200. gadu Pārvaldes centrs Bolgara Biļara Valoda(s) tjurku valodas, protobulgāru valoda Reliģija tengrisms, vēlāk islāms Valdība monarhija Vēsturiskais laikmets viduslaiki  - Dibināta 7. gadsimts  - Likvidēta 1240. gadi

Etimoloģija

Kāda vispārpieņemta nosaukuma, šķiet, nav bijis. Avotos tā tiek dēvēta lielāko tiesu par "bulgāru zemi". Tā bija vēlīna vadonības sabiedrība, augstākā vara netika mantota, un nebija izveidojusies dinastija, kuras vārdā varētu valsti dēvēt, kā tas bija pieņemts citur. Tā kā daļa senbulgāru bija apmetušies arī Balkānos, lai kā atšķirtu, literatūrā pieņemts to dēvēt pēc lokalizācijas, par Volgas upes baseina valsti jeb Volgas Bulgāriju.

Kultūras, ekonomikas un politikas kopsavilkums

Volgas senbulgāru zemes atradās Volgas un Kamas upju sateces baseinā. No ziemeļiem un austrumiem tās aptvēra nomadu mednieku ciltis, dienvidos – stepe, kur mita lopkopju pečeņegu ordas, bet rietumos – senkrievu kņazistes. Kā visas reģiona sentautas, arī senbulgāri maksāja meslus Hazāru kaganātam. Sākotnēji lopkopji nomadi, apmetušies mežu joslā, visai ātri bija pārorientējušies uz vietsēdību un zemkopību, bet ģeogrāfiskā atrašanās vieta – Volga kā tirdzniecības ceļš, ‒ veicināja amatniecības un tirdzniecības uzplaukumu.

Ģeogrāfiskā atrašanās, administratīvais centrs, citi lielākie centri

Senbulgāru zemes atradās Volgas un Kamas satecē, kā arī Kamas upes baseinā, pamatā apdzīvojot upju ielejas. Galvaspilsēta Bulgāra atradās Volgas krastā, taču 11. gs. emīru rezidenci pārcēla dziļāk iekšzemē uz Biļaru, kas biežāk avotos dēvēta par Lielo pilsētu. Lielākās pilsētas bija Ošela, Suvara, Nohrata, taču tika dibinātas arī jaunas: Kazaņa, Kašana, Džuketava, Kremenčuka, Mardana un citas. Zeme bija blīvi apdzīvota – vairāk nekā 1000 pilsētu un nocietināto apmetņu.

Izveidošanās cēloņi un iemesli

Senbulgāru ciltis jau bija visai zaudējušas iekšējās starpetniskās robežas, un veidojās aktīva saimniecība, savukārt no ārpuses pieauga Hazāru kaganāta un Volgas ūdensceļu izmantojošo vikingu karadraudžu spiediens – senbulgāru konsolidācija ap vienu centru kļuva par nepieciešamību. 9. gs. beigās elteberam Almušam (tjurku Almış iltäbär) visai viegli izdevās panākt, ka viņu ievēlē par hanu. Kā valsts veidošanās process noritējis, nav zināms.

Attīstība

10.–11. gs. mijā Volgas Bulgārija jau bija visai klasiska viduslaiku valsts. Vēlīnā vadonības sabiedrība, kurā augstākā vara bija elteberam (11. gs. valdnieki sāka titulēties par emīriem) un valdnieka padomei, ko veidoja cilšu aristokrātijas pārstāvji. Bija izveidojusies jau ne visai sarežģīta administratīvās pārvaldes sistēma, vienota likumdošana un nodokļu iekasēšanas sistēma. Valdnieka varu nodrošināja pastāvīga karadraudze, bet kara gadījumā tika mobilizēti visi ieročus nest spējīgie vīrieši. Mazākās pilsētās un ciemos izpildvara bija vecāko padomju rokās. 10. gs. sākumā, lai nostiprinātu savas pozīcijas, Almušs lūdza Bagdādes kalīfu kļūt par tā sizerenu. Līdz ar to oficiālā reliģija kļuva islāms, kaut mazākā daļa pavalstnieku tā arī palika šamanisti.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Volgas Bulgārija.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)