Biljāra

Biljāra
Biljāra
	Biljāras feodāļa nama pamati.
	Biljāra
Atrašanās vieta	Tatarstāna
Reģions	Volgas Bulgārija
Koordinātas	54°58′24″N 50°24′14″E / 54.97333°N 50.40389°EKoordinātas: 54°58′24″N 50°24′14″E / 54.97333°N 50.40389°E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Volgas bulgāru
Piezīmes
Izrakumi	no 1915. gada
Arheologi	P.Ponomarevs, M.Hudjakovs u.c.
Stāvoklis	Drupas
Publiska piekļuve	Muzejrezervāts

Biljāra (tatāru: Биләр) bija viduslaiku pilsēta Volgas Bulgārijā, tās otrā galvaspilsēta līdz mongoļu iebrukumam Volgas Bulgārijā. Tā atradās Rietumu Aizkamas centrālajā daļā, Mazās Čeremešanas upes kreisajā krastā (Lielās Čeremšanas labā pieteka), mūsdienu Aleksejevas rajonā, Tatarstānā.

Vēsture

Pēc ziņām no arābu ceļotāja Ibn Fadlāna piezīmēm pilsēta tika dibināta bulgāru valdnieka Almuša laikā 922. gadā. Turklāt pirmie arheoloģiskie materiāli, kas tika atrasti Biljāras apmetnē, tiek datēti ar 10. gadsimtu.

Krievu vēsturiskajās hronikās pilsēta pieminēta, sākot ar 1164. gadu (Lavrentija hronika) ar nosaukumu Lielā Pilsēta. No 12. gadsimta Biljāra kļuva par Volgas Bulgāru galvaspilsētu. Avotos tā pēdējo reizi pieminēta 1236. gadā, kad mongoļu iebrukuma laikā pilsēta tika izlaupīta un nodedzināta.

Pēc daudzu pētnieku domām, baškīru vidū pazīstamā viduslaiku buļāru cilts ar bulgāru izcelsmi ir cēlusies vai veidojusies no bijušajiem Biljāras iedzīvotājiem.

Pilsētas arheoloģiskās paliekas — Biljāras apmetne — atrodas Biljarskas ciema dienvidaustrumu nomalē (iekļaujot arī tā dienvidaustrumu daļu). Biljāras apmetne ir iekļauta Biljāras valsts vēsturiski-arheoloģiskā un dabas muzejrezervāta teritorijā.

Arheoloģiskie pētījumi

Biljāras apmetne kā vēsturiski-arheoloģiskais piemineklis sāka pievērst uzmanību vēl 18. gadsimtā.

Pirmo apmetnes plānu un aprakstu sastādīja H.Ričenkovs. Pilnīgāku Biljāras pilskalna un arheoloģisko pieminekļu izpēti tā apkārtnē veica V.Kazarinovs 1881. gadā. Viņš izpētīja drupas un vairākus bulgāru pieminekļus, piefiksēja citu celtņu drupas un atsevišķu rajonu izvietojumu. Pirmos zinātniskos izrakumus iekšpilsētā Arheoloģijas, vēstures un etnogrāfijas biedrības uzdevumā 1915-1016. gadā uzsāka P.Ponomarevs un M.Hudjakovs,^[1] taču diemžēl tos nepabeidza. 1928. gadā A.Baškirovs mēģināja tos turpināt.

Stacionārie pētījumi sākās tikai no 1967. gada, tos veica PSRS ZA Kazaņas filiāles G.Ibragimova Valodas, Literatūras un Mākslas institūts un Kazaņas Valsts universitāte A.Halikova, bet vēlāk F.Huzina u.c. vadībā.

Apraksts

Mošejas pamati.

Apmetne atrodas uz līdzena plato, kas pazeminās virzienā uz Mazās Čeremšanas upi. Apmetnes teritoriju šķērso divas upes — Biljarka un Elšanka (abas ir Mazās Čeremšanas kreisās pietekas). Apmetnei ir kvadrātveida forma, tās malas ir orientētas pēc debespusēm un sastāv no četrām koncentriskām daļām: citadele, iekšpilsēta, ārpilsēta un sloboda.

Citadele Biljāras apmetnes teritorijā netika atrasta.
Iekšpilsētai bija kvadrātveida forma. Tās laukums kopā ar nocietinājumiem sasniedza 1 306 000 m² lielu platību (bez nocietinājumiem — 1 160 000 m².). Iekšpilsētas nocietinājumus veidoja divas vaļņu rindas ar papildus koka celtnēm uz tām. Vaļņu garums bija 4800 m. Papildus vaļņu rinda, kas atsevišķos posmos netika pabeigta, bija 5400 m gara. Nocietinājumu celtniecībā grāvju funkcijas pildīja arī upju gultnes: Biljarkas no dienvidrietumu, bet Elšankas no ziemeļaustumu puses.
Ārpilsētu ieskāva trīs vaļņu un grāvju rindas. Īpaši labi tās saglabājās apmetnes austrumu daļā. Iekšējās vaļņu rindas garums bija ap 9125 m, vidējās vaļņu rindas garums ap 9400 m, ārējās vaļņu rindas garums ap 10 200 m. Ārpilsētas platība ar nocietinājumiem bija 4 896 000 m² (bez nocietinājumiem — 3 741 000 m²).
Sloboda izvietojās apkārt apmetnei. No ziemeļrietumu un dienvidrietumu puses tā mijās ar piepilsētas kapiem (Biljāras kapenes I, III,V).

Biljāras apmetnes kopējā platība ar nocietinājumiem bija 6 202 000 m² (bez nocietinājumiem — 4 901 000 m²).

Ja klāt vēl pieskaita slobodas teritoriju, tad kompleksa kopējā platība ir ap 8 000 000 m², kas ļauj to pieskaitīt viduslaiku lielākajām pasaules pilsētām. Ir dažādi vērtējumi attiecībā uz pilsētas iedzīvotāju skaitu, lēšot to līdz pat 100 tūkstošiem cilvēku.

Biljāras attīstības posmi

Pilsētas attīstības vēsturē var izdalīt divus posmus (pēc kultūrslāņu veidošanās laika). Pirmais posms ilga no 10. gadsimta sākuma līdz 11. gadsimta pirmajai pusei. Otrais posms ilga no 11. gadsimta otrās puses līdz 13. gadsimta pirmajai trešdaļai.

10. gadsimta sākums — 11. gadsimta pirmā puse

Pilsētas dibināšana tiek datēta ar 10 gadsimtu. Jau pēc savas dibināšanas pilsēta aizņēma ap 600 ha. No paša sākuma pilsētai bija divdaļīga struktūra — iekšējā un ārējā pilsēta. Ilgu laiku pilsēta strauji attīstījās, savos ziedu laikos sasniedzot iespaidīgus izmērus. Pilsētas attīstība notika, galvenokārt koncentrējot iekšējo apbūvi, nevis paplašinot teritoriju. Biljārā krustojās tirdzniecības ceļi no Krievzemes, Baltijas, Rietumeiropas un Skandināvijas, kā arī no Vidusāzijas un Persijas, Indijas un Ķīnas, Bizantijas un Kaukāza.

11. gadsimta otrā puse — 13. gadsimta pirmā trešdaļa

Savu lielāko uzplaukumu Biljāra sasniedza 13. gadsimta sākumā. Tajā laikā akmens un ķieģeļu ēkas tika apsildītas ar apsildāmo grīdu sistēmu, kā arī plaši tika lietots stikls logu iestiklošanai. Mongoļu rietumu invāzijas rezultātā pilsēta 1236. gadā tika ieņemta un vairāk netika atjaunota. Par šo notikumu Lavrentija hronika raksta:

“

6744. (1236. g.) gadā atnākot no austrumu zemēm uz Bulgārijas zemi, Tatārijas bezdievji, tatāri ieņēmuši Bulgārijas zemi un ieņēmuši Bulgārijas slaveno Lielo pilsētu un ar ieročiem apkāvuši no sirmgalvja līdz jauneklim, pat zīdaiņus, un sagrābušies lielu daudzumu preču. Bet viņu pilsētu un visu zemi ar uguni nodedzinājuši, pašus paņemdami gūstā.

”

Tika mēģināts izveidot jaunas apmetnes citā vietā — Balinguzas apmetne, Biljāras III apmetne. Pēdējā ir pazīstama kā pēcmongoļu Biljāra.

Atsauces

↑ Пономарев П. А. Краткий отчет о раскопках и разведках в районе Билярска летом 1915 г. ИОАИЭ, т. XXX, вып. I, Казань, 1919; Пономарев П. А. Отчет об археологической экспедиции в Билярск в июле 1916 г. ИОАИЭ, т. XXX, вып. I, Казань, 1919.

[1] Пономарев П. А. Краткий отчет о раскопках и разведках в районе Билярска летом 1915 г. ИОАИЭ, т. XXX, вып. I, Казань, 1919; Пономарев П. А. Отчет об археологической экспедиции в Билярск в июле 1916 г. ИОАИЭ, т. XXX, вып. I, Казань, 1919.

[1]