Vidusjūras spēles ir reģionālas vairāku sporta veidu sacensības, kas notiek ik 4 gadus un kurās piedalās sportisti no tām Eiropas, Āfrikas un Āzijas valstīm, kas teritoriāli atrodas pie Vidusjūras. Spēles ir Starptautiskās Vidusjūras spēļu komitejas (franču: Comité international des Jeux méditerranéens (CIJM)) aizgādībā.

Vēsture labot šo sadaļu

Ideja par spēlēm radās 1948. gadā, un to atbalstīja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). Pirmās Vidusjūras spēles notika 1951. gadā Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, sacensības notika 13 sporta veidos, kuros piedalījās 734 sportisti no 10 valstīm. Kopš tā laika spēles ir notikušas bez pārtraukuma ar četru gadu intervālu. No 1951. līdz 1991. gadam sacensības notika gadā pirms vasaras olimpiskajām spēlēm, kopš 1993. gada spēles notika nākamajā gadā pēc olimpiskajām spēlēm. 1955. gadā Barselonā 2. Vidusjūras spēļu laikā tika nolemts izveidot komiteju, kas pārrauga spēles. Šī komiteja tika izveidota 1961. gadā un tika nosaukta par “Starptautisko Vidusjūras spēļu komiteju”, kuras galvenā mītne atrodas Atēnās. Spēles organizē tieši SOK, Vidusjūras spēļu komiteja un tās valsts olimpiskā komiteja, kurā notiek spēles. Spēļu emblēma ir zils audums ar trīs baltu krustojošu gredzenu attēlu, kas simbolizē Eiropu, Āziju un Āfriku, gredzena apakšējā daļā ir izplūdusi viļņota līnija, it kā apļi būtu iegremdēti Vidusjūrā. Šo emblēmu izmanto kopš 1979. gada spēlēm. Spēļu vēsturē labākos rezultātus neoficiālajā komandas vērtējumā ir sasnieguši Itālijas un Francijas sportisti.

Dalībvalstis labot šo sadaļu

2018. gada spēlēs tika pārstāvētas 26 valstis:

Alžīrija, Ēģipte, Lībija, Maroka un Tunisija
Libāna, Sīrija un Turcija
Albānija, Andora, Bosnija un Hercegovina, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Kosova, Maķedonija, Malta, Melnkalne, Monako, Portugāle, Sanmarīno, Serbija, Slovēnija un Spānija.

Spēļu norises vietas labot šo sadaļu

Visas rīkotājpilsētas, izņemot Kasablanku, atrodas Vidusjūras piekrastē.

Nr. Gads Rīkotājvalsts Rīkotājpilsēta Valstis Dalībnieki Sporta veidi Disciplīnas Top valsts
medaļu tabulā
Vīrieši Sievietes Kopā
I 1951   Ēģipte Aleksandrija 10 734 --- 734 14 91   Itālija
II 1955   Spānija Barselona 10 1135 --- 1135 20 102   Francija
III 1959   Libāna Beiruta 11 792 --- 792 17 106   Francija
IV 1963   Itālija Neapole 13 1057 --- 1057 17 93   Itālija
V 1967   Tunisija Tunisa 12 1211 38 1249 14 93   Itālija
VI 1971   Turcija Izmira 14 1235 127 1362 18 137   Itālija
VII 1975   Alžīrija Alžīra 15 2095 349 2444 19 160   Itālija
VIII 1979   Dienvidslāvija Splita 14 2009 399 2408 26 192   Dienvidslāvija
IX 1983   Maroka Kasablanka 16 1845 335 2180 20 162   Itālija
X 1987   Sīrija Lādikīja 18 1529 467 1996 19 162   Itālija
XI 1991   Grieķija Atēnas 18 2176 586 2762 24 217   Itālija
XII 1993   Francija Langdoka-Rusijona 20 1994 604 2598 24 217   Francija
XIII 1997   Itālija Bari 21 2195 804 2999 27 234   Itālija
XIV 2001   Tunisija Tunisa 23[1] 2002 1039 3041 23 230   Francija
XV 2005   Spānija Almerija 21 2134 1080 3214 27 258   Itālija
XVI 2009   Itālija Peskāra 23 2183 1185 3368 28 244   Itālija
XVII 2013   Turcija Mersina 24 1994 1070 3064 27 264   Itālija
XVIII 2018   Spānija Tarragona 26 2656 1885 4541 28 246   Itālija
XIX 2021   Alžīrija Orāna 26 2014 1284 3298 24 244   Itālija
XX 2026   Itālija Taranto Nākotnes spēles

Medaļu tabula (1951–2022) labot šo sadaļu

Vieta Komanda Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1   Itālija 19 924 791 747 2462[2]
2   Francija 19 652 600 569 1821[2]
3   Turcija 19 386 269 315 970[2]
4   Spānija 19 345 474 569 1388[2]
5   Grieķija 19 200 257 349 806[2]
6   Dienvidslāvija* 12 199 177 182 558[2]
7   Ēģipte 17 156 209 255 620[2]
8   Tunisija 17 89 101 159 349[2]
9   Alžīrija 15 86 76 131 293[2]
10   Maroka 17 72 90 116 278[2]
11   Horvātija 8 57 69 79 205[2]
12   Slovēnija 8 55 64 99 218[2]
13   Serbija 5 54 51 58 163[2]
14   Sīrija 17 32 42 76 150[2]
15   Apvienotā Arābu Republika 1 23 21 30 74[2]
16   Kipra 11 19 21 25 65[2]
17   Albānija 10 11 19 18 48[2]
18   Libāna 18 10 23 42 75[2]
19   Portugāle 2 10 18 21 49[2]
20   Bosnija un Hercegovina 8 6 8 25 39[2]
21   Kosova 2 6 1 3 10[2]
22   Sanmarīno 10 5 10 8 23[2]
23   Melnkalne 4 4 8 10 22[2]
24   Ziemeļmaķedonija 3 3 2 9 14[2]
25   Lībija 13 2 1 14 17[2]
26   Malta 19 1 4 4 9[2]
27   Monako 15 1 3 1 5[2]
28   Andora 5 0 0 0 0[2]
29   Jordānija*** 1 0 0 0 0[2]
Kopā 19 3408 3409 3914 10731

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu