Kasablanka
- Šis raksts ir par pilsētu Marokā. Par citām jēdziena Kasablanka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kasablanka (spāņu: Casablanca — 'Baltais nams'), arī Dār el Beida (arābu: الدار البيضاء ad-Dār al-Bayḍāʼ) — pilsēta Marokas centrālajā daļā pie Atlantijas okeāna. Lielākā valsts pilsēta un osta, tiek uzskatīta arī par valsts galveno ekonomikas centru, tomēr Marokas galvaspilsēta ir Rabāta.
| Kasablanka | |
|---|---|
 | |
  Kasablanka | |
| Koordinātas: 33°32′N 7°35′W / 33.533°N 7.583°WKoordinātas: 33°32′N 7°35′W / 33.533°N 7.583°W | |
| Valsts |
 Maroka |
| Reģions | Lielkasablanka |
| Platība | |
| • Kopējā | 220 km2 |
| Iedzīvotāji (2016)[1] | |
| • kopā | 4 370 000 |
| • blīvums | 15 271,9/km² |
 Kasablanka Vikikrātuvē | |
Tāpat kā vairākas citas Marokas pilsētas, Kasablanka sastāv no vecās daļas un jaunās daļas, kura celta franču protektorāta laikā. Pilsētā atrodas franču arhitekta Mišela Pinso (Michel Pinseau) projektētā un 1993. gadā atklātā Hasana II mošeja ar visaugstāko minaretu pasaulē (tas ir 210 metrus augsts).
VēstureLabot
Ap 7. gadsimtu mūsdienu Kasablankas apkārtnē apmetās berberi. Tolaik pilsētas nosaukums bija Anfa un tā kļuva par nelielu neatkarīgu valsti līdz 1068. gadā to iekaroja Almoravīdi. Merinīdu varas laikā (13.—15. gadsimtā) Anfa kļuva par ostas pilsētu. 15. gadsimta sākumā Anfa atkal ieguva neatkarību un kļuva par pirātu bāzi, tāpēc 1468. gadā portugāļi pilsētu nopostīja. 1515. gadā senās Anfas vietā portugāļi uzcēla cietoksni, tomēr 1755. gadā to zemestrīces dēļ pameta.
18. gadsimta beigās Marokas sultāns Muhameds III pilsētu atjaunoja un nosauca to par "Balto namu" (Dar el Beida arābu variantā un Casablanca spāņu variantā).
19. gadsimtā osta piedzīvoja uzplaukumu, jo bija viens no vilnas eksporta centriem uz Angliju.
1907. gada jūnijā franči veica tramvaja sliežu celtniecības darbus, aizskarot kapsētu. Pilsētā izcēlās nemieri, kuri tika apspiesti ar franču karaspēka palīdzību un pilsēta nonāca franču kontrolē. 1912. gada 30. marta Fēsas līgums padarīja Maroku par Francijas protektorātu.
Franču varas gados Kasablanka bija viens no pretfranču cīņas centriem. 1943. gada janvārī pilsētā notika Kasablankas konference, kurā tikās Franklins Delano Rūzvelts, Vinstons Čērčils un Šarls de Golls.
20. gadsimta 50. gadu sākumā Kasablankas meiteņu koledžā Mers-Sultan mācījās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Marokas neatkarība tika atjaunota 1956. gada 2. martā. 2000. gada martā pilsētā notika sieviešu demonstrācija, kurā Marokas sievietes pieprasīja poligāmijas aizliegšanu un šķiršanās likumu ieviešanu. 2003. gada 16. maijā Kasablankā notika vairāki terorakti, kuros gāja bojā 33 cilvēki.
GalerijaLabot
Tramvajs Kasablankā
Immeuble Liberté pirmais debesskrāpis Āfrikā. Atklāts 1949. gadā
Franču koloniālā perioda arhitektūra
CilvēkiLabot
Kasablankā dzimuši:
- Gī Foržē (Guy Forget, 1965) — tenisists;
- Kristiāns de Portzamparks (Christian de Portzamparc, 1944) — arhitekts;
- Žans Reno (Jean Reno, 1948) — aktieris;
- Rišārs Viranks (Richard Virenque, 1969) — riteņbraucējs.