Šis raksts ir par pilsētu Marokā. Par citām jēdziena Kasablanka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kasablanka (spāņu: Casablanca — 'Baltais nams'), arī Dār el Beida (arābu: الدار البيضاء ad-Dār al-Bayḍāʼ), ir pilsēta Marokas centrālajā daļā pie Atlantijas okeāna. Valstī lielākā pilsēta un osta, tiek uzskatīta arī par valstī galveno ekonomikas centru, tomēr Marokas galvaspilsēta ir Rabāta.

Dār el Beida

Kasablanka
pilsēta
الدَّار الْبَيْضَاء
ⵜⴰⴷⴷⴰⵔⵜ ⵜⵓⵎⵍⵉⵍⵜ
Dār el Beida
Karogs: Dār el Beida
Karogs
Emblēma: Dār el Beida
Emblēma
Dār el Beida (Maroka)
Dār el Beida
Dār el Beida
Koordinātas: 33°32′N 7°35′W / 33.533°N 7.583°W / 33.533; -7.583Koordinātas: 33°32′N 7°35′W / 33.533°N 7.583°W / 33.533; -7.583
Valsts Karogs: Maroka Maroka
Reģions Lielkasablanka
Platība
 • Kopējā 220 km2
Iedzīvotāji (2018)[1]
 • kopā 3 499 000
 • blīvums 15 271,9/km²
Mājaslapa www.casablancacity.ma
Dār el Beida Vikikrātuvē

Tāpat kā vairākas citas Marokas pilsētas, Kasablanka sastāv no vecās daļas un jaunās daļas, kura celta franču protektorāta laikā. Pilsētā atrodas franču arhitekta Mišela Pinso (Michel Pinseau) projektētā un 1993. gadā atklātā Hasana II mošeja ar visaugstāko minaretu pasaulē (tas ir 210 metrus augsts).

Vēsture labot šo sadaļu

Ap 7. gadsimtu mūsdienu Kasablankas apkārtnē apmetās berberi. Tolaik pilsētas nosaukums bija Anfa, un tā kļuva par nelielu neatkarīgu valsti, līdz 1068. gadā to iekaroja Almoravīdi. Merinīdu varas laikā (13.—15. gadsimtā) Anfa kļuva par ostas pilsētu. 15. gadsimta sākumā Anfa atkal ieguva neatkarību un kļuva par pirātu bāzi, tāpēc 1468. gadā portugāļi pilsētu nopostīja. 1515. gadā senās Anfas vietā portugāļi uzcēla cietoksni, tomēr 1755. gadā to zemestrīces dēļ pameta.

18. gadsimta beigās Marokas sultāns Muhameds III pilsētu atjaunoja un nosauca par "Balto namu" (Dar el Beida arābu variantā un Casablanca spāņu variantā).

19. gadsimtā osta piedzīvoja uzplaukumu, jo bija viens no vilnas eksporta centriem uz Angliju.

1907. gada jūnijā franči ierīkoja tramvaja sliedes, aizskarot kapsētu. Pilsētā izcēlās nemieri, ko apspieda ar franču karaspēka palīdzību, un pilsēta nonāca franču kontrolē. 1912. gada 30. marta Fēsas līgums padarīja Maroku par Francijas protektorātu.

Franču varas gados Kasablanka bija viens no pretfranču cīņas centriem. 1943. gada janvārī pilsētā notika Kasablankas konference, kurā tikās Franklins Rūzvelts, Vinstons Čērčils un Šarls de Golls.

20. gadsimta 50. gadu sākumā Kasablankas meiteņu koledžā Mers-Sultan mācījās vēlākā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Marokas neatkarība tika atjaunota 1956. gada 2. martā. 2000. gada martā pilsētā notika sieviešu demonstrācija, kurā Marokas sievietes pieprasīja poligāmijas aizliegšanu un šķiršanās likumu ieviešanu. 2003. gada 16. maijā Kasablankā notika vairāki terorakti, kuros gāja bojā 33 cilvēki.

Galerija labot šo sadaļu

Cilvēki labot šo sadaļu

Kasablankā dzimuši:

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu