Vitebska
Vitebska (krievu: Витебск), arī Vicjebska un Vicebska (baltkrievu: Віцебск) ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs. Krievijas Impērijas laikā pilsēta bija Vitebskas guberņas centrs. Vitebskas guberņā ietilpa arī Latgale.
| Vitebska | |||
|---|---|---|---|
| Віцебск, Витебск | |||
 Vitebska | |||
| |||
  Vitebska | |||
| Koordinātas: 55°11′40″N 30°11′43″E / 55.19444°N 30.19528°EKoordinātas: 55°11′40″N 30°11′43″E / 55.19444°N 30.19528°E | |||
| Valsts |
 Baltkrievija | ||
| Apgabals | Vitebskas apgabals | ||
| Rajons | apgabala pilsēta | ||
| Pirmoreiz minēta | 974. | ||
| Magdeburgas tiesības | 1597. | ||
| Citi nosaukumi | Witebsk — poļu | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • kopā | 358 395 | ||
| Mājaslapa | http://www.vitebsk.gov.by/ | ||
 Vitebska Vikikrātuvē | |||
Pilsēta nosaukta par godu tai cauri tekošai Daugavas pietekai — Vicbai.
Pēc valodnieka Vladimira Toporova uzskata, upes nosaukums ir baltu cilmes un sastāv no zilbēm Vid-up, kas lietuviešu un latviešu valodā nozīmē vienu un to pašu — vidus.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuRakstos pirmoreiz pieminēta 1021. gadā, tomēr par pilsētas dzimšanas gadu tiek uzskatīts 974. gads (arī 914., 947.),[3] kad Kijivas Krievzemes kņaziene Olga dibinājusi pilsētu kriviču apmetnes vietā.
Vitebska 12. gadsimtā ietilpa neatkarīgajā Polockas kņazistē un bija tirdzniecības centrs starp Baltijas un Melno jūru. 13. gadsimta vidū Vitebskas kņazi nokļuva Smoļenskas kņazu atkarībā. 1274. gadā Zelta Ordas hans Mengu-Timurs padarīja Smoļenskas kņazu Gļebu Rostislaviču par savu vasali un arī Vitebska bija spiesta maksāt meslus Zelta Ordas mongoļu valdniekiem.
1320. gadā tā tika iekļauta Lietuvas Dižkunigaitijā, bet 1569. gadā — Polijas-Lietuvas valstī. 1597. gadā Vitebskai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1772. gadā Pirmajā Polijas dalīšanā Vitebska tika iekļauta Krievijas Impērijā.
Krievijas sastāvā Vitebska kļuva par ievērojamu ebreju centru, 20. gadsimtā sākumā to bija vairāk kā puse no pilsētas iedzīvotājiem. No 1892. līdz 1919. gadam Vitebskā darbojās Jehudas Pena (dzīvojis arī Daugavpilī un Rīgā) ebreju mākslas skola. Pena skolnieku vidū bija Els Ļisickis, Marks Šagāls un Osips Zadkins. Kopš 1921. gada Vitebska bija Baltkrievijas PSR sastāvā, bet kopš 1991. gada - neatkarīgajā Baltkrievijā. Otrā pasaules kara laikā Vitebskas vecā apbūve tika nopostīta.
Cilvēki
labot šo sadaļuPēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir baltkrievi (80,47 %), krievi (12,67%). Pēc reliģiskās piederības — apmēram 80% no ticīgajiem ir pareizticīgie.
Vitebskas mākslas skolā mācījušies Els Ļisickis, Marks Šagāls un Osips Zadkins. Vēlāk par mākslas pasniedzēju strādājis Kazimirs Maļevičs.
Vitebskā dzimuši:
- Žoress Alfjorovs (Жорес Иванович Алфёров, 1930) — krievu fiziķis;
- Aleksandrs Beļavskis (1964) — Latvijas hokejists;
- Isers Harels (1912—2003) — Izraēlas drošības dienestu vadītājs;
- Sjarhejs Korniļenka (Сяргей Карніленка, 1983) — futbolists;
- Sjarhejs Ļahovičs (Сяргей Ляховіч, 1976) — bokseris;
- Dzmitrijs Markavs (Дзмітрый Маркаў, 1974) — kārtslēcējs;
- Vitaļs Radzivonavs (Віталь Радзівонаў, 1983) — futbolists;
- Braņislavs Samoilavs (Браніслаў Самойлаў, 1985) — riteņbraucējs;
- Iļja Smirins (Илья Юльевич Смирин, 1968) — Izraēlas šahists;
- Tamāra Tiškeviča (Тамара Андреевна Тышкевич, 1931—1997) — padomju lodes grūdēja;
- Immanuils Veļikovskis (Иммануил Великовский/Immanuel Velikovsky, 1895—1979) — amerikāņu psihoanalītiķis/vēsturnieks;
- Osips Zadkins (Ossip Zadkine, 1890—1967) — franču tēlnieks.
- Artūrs Dimiters (1915—1986), padomju un latviešu teātra un kino aktieris.
Sports
labot šo sadaļuBaltkrievijas augstākajā futbola līgā spēlē Vitebskas komanda FK Vicebsk.
Literatūra
labot šo sadaļu- Shishanov V. A. Vitebsk Museum of Modern Art: history of creation and collection. 1918-1941. - Minsk: Medisont, 2007. - 144 p. (krieviski)
- Любезный мне город Витебск…. Мемуары и документы. Конец XVIII — начало XIX в. / Вступ. ст., науч., коммент., сост., публ. В. А. Шишанова. Мн.: Асобны Дах, 2005. 40 с. (krieviski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Q125194897.
- ↑ В. Н. Топоров Балтийский элемент в гидронимии Поочья II // Балто-славянские исследования 1989. — С. 63-64.
- ↑ Шишанов В. 974, 947 или 914? // Витебский проспект. 2005. № 45. 10 нояб. С.3.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vitebska.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Vitebskas pašvaldības mājaslapa Arhivēts 2012. gada 15. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- Tūrisma objekti Vitebskā (krieviski)