Vitebskas kņazi
Vitebskas kņazs bija Vitebskas kņazistes valdnieka tituls 12.-15. gadsimtā. Līdz 13. gadsimtam Vitebskas kņazi piederēja Polockas Rurikoviču dinastijai, bet 13. gadsimta vidū Vitebskas kņazu tronī nonāca lietuviešu izcelsmes kņazi, kas ieguva arvien lielāku ietekmi, kas beidzās ar Vitebskas pievienošanu Lietuvas dižkunigaitijai.
_(2).jpg)
Vēsture
labot šo sadaļu.png)
Pēc Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča nāves viņa valstī izveidoja Druckas, Minskas un Vitebskas dalienu kņazistes. Par pirmo Vitebskas kņazu 1101. gadā iecēla kņaza Vseslava dēlu Svjatoslavu. Pēc tam, kad Kijivas lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs Lielais 1129. gadā anektēja Polockas zemes un aizsūtīja Svjatoslavu trimdā, par Vitebskas kņazu 1129. gadā kļuva viņa dēls Vasiļko, kas vēlāk kļuva arī par Polockas kņazu. 1139. gadā sakās Vitebskas kņazu cīņa par varu Polockā ar Druckas un Minskas kņaziem, kas turpinājās līdz pat 13. gadsimta vidum.
1165.—1167. gadā Vitebskas kņazi uz laiku nokļuva Smoļenskas kņazu atkarībā. Kad Polockā saka valdīt lietuviešu cilmes kņazs Tautivils, par Vitebskas kņazu viņš iecēla savu dēlu Konstantīnu. Ap 1270. gadu Vitebskas kņazi uz laiku nonāca Zelta Ordas, pēc tam atkal Lietuvas dižkunigaitijas atkarībā. Kopā ar Lietuvas dižkungu Traideni piedalījās 1275. gada Daugavpils aplenkumā
Pēdējais Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs Vitebskā bija Jaroslavs Vasiļkovičs, kurš izdeva savu meitu Mariju pie vīra Lietuvas dižkunigaiša dēlam Aļģirdam. 1393. gada par Vitebskas kņazu kļuva viņa dēls Vītauts, kurš Vitebskas kņazistes pārvaldei iecēla vietvalžus. 1396. gada vietvaldis bija Švitrigailis. No 1503. gada Vitebskas vietvalži sāka dēvēt sevi par vaivadiem un 1508. gadā tika izveidota Vitebskas vaivadija, kas pastāvēja līdz 1772. gadam, līdz tās iekļaušanai Krievijas Impērijas sastāvā. 1802. gadā tika izveidota Vitebskas guberņa.
Polockas un Smoļenskas kņazu vasaļi
labot šo sadaļu- Svjatoslavs Vseslavičs (Сьвятаслаў Усяславіч, 1101—1129)
- Vasiļko Svjatoslavičs (Васілька Сьвятаславіч, 1129—1132)
- Vseslavs Vasiļkovičs (Усяслаў Васількавіч, 1132—1162, 1175—1178, 1180—1186), viņa dēls Vladimirs Vseslavičs kļuva par Polockas kņazu un neveiksmīgi cīnījās ar Livonijas bīskapu Albertu un lietuviešiem.
- Romāns Vjačeslavičs (Раман Вячаславіч, 1162—1165)
- Dāvids Rostislavičs (Давыд Расьціславіч, 1165—1167), Smoļenskas kņaza Romāna Rostislaviča brālis
- Bračislavs Vasiļkovičs (Брачыслаў Васількавіч, 1168—1175, 1178—1181), arī Izjaslavas kņazs
- Vasiļko Bračislavičs (Васілька Брачыславіч, 1186—1221)
- Bračislavs Vasiļkovičs (Брачыслаў Васількавіч, 1221—1232), kļuva par Polockas kņazu (1223 - pēc 1239). Atradās Smoļenskas kņaza atkarībā, kurš viņa vārdā 1229. gadā parakstīja tirdzniecības līgumu ar Rīgu. Viņa meita apprecējās ar lietuviešu kunigaiti Tautivilu
- Izjaslavs Bračislavičs (Ізяслаў Брачыславіч, 1232—1262), nav saglabājušās rakstiskas liecības, kas apstiprinātu viņa valdīšanu juku laikos, kad Vitebsku pārmaiņus pakļāva lietuviešu, krievu un mongoļu karaspēki.
Zelta Ordas un Lietuvas dižkunigaitijas vasaļi
labot šo sadaļu
- Konstantīns Bezrocis (Канстантын, 1262—1263, Polockas kņaza Tautvila dēls vai sievasbrālis. 1262. gadā piedalījās krievu kņazu karagājienā uz Tērbatu. Lietuvas dižkunigaitis Vaišelga viņu padzina no Polockas un viņš apmetās Vitebskā.
- Izjaslavs Bračislavičs (Ізяслаў Брачыславіч, 1264),
- Mihails Konstantinovičs (Міхал Канстантынавіч, 1270—1280/1297), 1280. gadā Vitebskas kņaziste pieminēta Zelta Ordas hana izsniegtajā jarlikā kā Smoļenskas kņaza Fjodora Rostislaviča valdījums.
- Vasiļko Bračislavičs (Васілька Брачыславіч, 1280/1297—1297)
- Jaroslavs Vasiļjevičs (Яраслаў Васільевіч, 1297—1320)
- Aļģirds (Альгерд, 1320—1377), apprecēja kņaza Jaroslava meitu Mariju. No 1345. gada Lietuvas dižkunigaitis (1345-1377)
- Juliāna Aleksandrovna (Ульяна Цьвярская, 1377—1393), Tveras kņaza Aleksandra meita, dižkunigaiša Aļģirda sieva
- Vītauts Dižais (Вітаўт, no 1393), nākamais Lietuvas dižkunigaitis (1392-1430)
- Švitrigailis (Сьвідрыгайла, 1396), nākamais Lietuvas dižkunigaitis (1430-1432)