Viļānu katoļu baznīca
Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Viļānu pilsētā, Kultūras laukumā 6a. Dievnams kopā ar darbojošos klosteri ir viens no retajiem 18. gadsimta šāda veida baroka arhitektūras pieminekļiem Latvijā.[2]
| Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Viļānu katoļu baznīca | |
  Viļānu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Rēzeknes novads, Viļāni |
| Koordinātas | 56°33′09″N 26°55′23″E / 56.55250°N 26.92306°EKoordinātas: 56°33′09″N 26°55′23″E / 56.55250°N 26.92306°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1777 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Rinalds Stankēvičs |
| Mājaslapa | www.mariani.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | baroks |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1772 |
| Specifikācija | |
| Garums | 32 m |
| Platums | 14 m |
| Būvmateriāli | ķieģeļu mūris |
| Oficiālais nosaukums: Viļānu katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 5877 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Vēsture
labot šo sadaļu1752. gadā Viļānu muižnieks Miķelis Riks uzaicināja bernardiešu mūkus, kuri ar muižnieka atbalstu Viļānos uzcēla klosteri un baznīcu. Dievnama, klostera un mūku uzturēšanai bija piešķirta Juriņu forvaļka jeb pusmuiža. Bernardiešiem vajadzēja apkalpot arī vairākas apkārtējās baznīcas un kapelas, kas tajā laikā bija uzceltas muižnieka Rika īpašumos — Baltiņā jeb Rikovā, Strūžānos, Gaigalavā jeb Bikovā, Dricānos un Piltenē. 1777. gadā Viļānu baznīcu Mogiļevas pirmais lietuviešu katoļu arhibīskaps Staņislavs Sestžencevičs-Bohušs konsekrēja Svētā Erceņģeļa Miķeļa godam.[3] Krievijas valdība klosteri slēdza, savu darbību tas atjaunoja tikai 1924. gadā. Otrā pasaules kara laikā baznīcai sagrāva torņus un uzspridzināja klosteri, taču pēc kara dievnamu un klostera ēku atjaunoja.[4] 2011. gadā pie klostera tika atklāts Rožukroņa dārzs ar Latvijas pirmā misionāra Svētā Meinarda skulptūru un atklāta baznīcas patrona, Erceņģeļa Miķeļa skulptūra.[5] Baznīcas dārzā ir ierīkots rožu dārzs.
Vietas, kuras jāapskata
labot šo sadaļuKopš senajiem laikiem Viļānu baznīcā daudz kas mainījies. Baznīca tika atjaunota gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Sveču kapelā ir uzcelta grota par nedzimušajiem bērniņiem, Miķeļa Rika atdusas vieta, Terēzītes rožu dārzs, rožukroņa dārzs un kapela par mirušajiem. Ir plānots uzcelt Krusta ceļu.
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Rinalds Stankevics.[1] Viļānu iedzīvotāji, iespējams, sākotnēji piederēja pie Rēzeknes draudzes, bet vēlāk, 18. gadsimta trīsdesmitajos gados atradās Varakļānu draudzē, kur pastāvīgā misijā atradās Preiļu jezuīti. Par pastāvīgu draudzi viļānieši kļuva 1753. gadā, kad bernardieši uzcēla baznīcu un klosteri. Draudzei ir divpadsmit kapsētas — Solaskungu kapsēta, Brikuļu kapsēta, Broku kapsēta, Kūkoju kapsēta, Lagonu kapi, Makužu kapi, Masaļsku kapi, Medinsku kapi, Tēvenānu kapi, Trūpu kapi, Vacmurānu kapi un Viļānu jaunā un vecā kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki, Sveču diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki (40 stundas), Svētā Antona diena, Porciunkula svētki, Svētā Miķeļa diena, Rožukroņa svētki, Svētā Alberta diena.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuViļānu baznīca ir baroka stila ķieģeļu mūra trīsnavu celtne ar diviem torņiem, skārda jumtu un flīžu grīdu. Baznīca, neskaitot presbitēriju un priekštelpas, ir 25 metrus gara un 15 metrus plata. Lietošanas kārtībā ir ērģeles un fisharmonijs.
Apkārt baznīcai un klosterim ir dārzs, ko ietver mūra žogs. Dārzā ir mariāņu tēvu apbedījumu vieta, baznīcas pagraba velvēs ir bernardiešu mūku apbedījumi un Miķeļa Rika piemiņas vieta. Baznīca un klosteris ir savienoti ar vienstāva pāreju.
Interjers
labot šo sadaļuDievnamā atrodas vairāki valsts nozīmes glezniecības, tēlniecības un lietišķās mākslas pieminekļi.[2] Baznīcā ir tradicionāli trīs altāri. Centrālo altāri veido astoņas korintiešu ordera kolonnas, virs kurām arhitrāvā ir uzrakstīts "Quis ut Deus" ("Kas ir Dievs"). Labajā jomā atrodas Jēzus ciešanu altāris, kurā ievietots 18. gadsimtā izgatavotais koka krucifikss, kam piedēvē brīnumainas spējas, kā arī pateicības votas. Kreisajā jomā atrodas Jēzus Sirds altāris. Aplūkojama ir Fatimas Dievmātes godam veltītā grota ar Fatimas ganiņu skulptūrām. Baznīcā atrodas Svētās Terēzes no Bērna Jēzus kapela, krusta kapela, Sveču kapela, kapela veltīta dvēselēm šķīstītavā, pagraba velvēs ir kapela nedzimušajiem bērniem.
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 9. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 «www.atputasbazes.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. decembrī. Skatīts: 2012. gada 9. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 493.lpp.
- ↑ «www.latvia.travel/lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 9. janvārī.
- ↑ www.catholic.lv[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viļānu katoļu baznīca.
