Dricānu baznīca
Dricānu svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1][2] Tā atrodas Rēzeknes novada Dricānu pagasta Dricānos. Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.[3]
| Dricānu svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Dricānu Romas katoļu baznīca | |
  Dricānu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Dricānu pagasts, Dricāni |
| Koordinātas | 56°38′59″N 27°11′16″E / 56.64972°N 27.18778°EKoordinātas: 56°38′59″N 27°11′16″E / 56.64972°N 27.18778°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1859 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Viktors Petrovskis |
| Mājaslapa | http://dricanudraudze.mozello.lv/ |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | klasicisms |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1859 |
| Specifikācija | |
| Garums | 22,56 m |
| Platums | 13,56 m |
| Platums (joms) | 11,25 m |
| Būvmateriāli | mūra |
Vēsture
labot šo sadaļuPirmā Dricānu Romas katoļu baznīca šeit tika uzcelta 1779. gadā. Tā bija koka baznīca, kas nokalpoja 80 gadus. Pašreizējā mūra baznīca tika uzcelta 1859. gadā par baroneses Manteifeles un Katrīnas Uljanovskas līdzekļiem. Baznīcu ar Mogiļevas metropolīta atļauju konsekrēja vietējais prāvests K. Tarvids 1859. gada oktobrī, veltot apustuļu Sīmaņa un Jūdas godam.[4]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik draudzi apkalpo prāvests Viktors Petrovskis.[5] Draudzē ir astoņas kapsētas. Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdā, Baznīcas iesvētīšanas svētki, Vasarsvētki, Kristus Miesas un Asiņu svētki, Kunga pārveidošanās svētki, svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas svētki.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuDricānu baznīca ir 15,30 metrus gara, 11,25 metrus plata un 7,1 metrus augsta viennavas telpa ar cementa flīžu grīdu. Apkārt baznīcai ir mūra žogs.
Arhitektūra
labot šo sadaļuBaznīca celta vēlā klasicisma stilā ar diviem torņiem.
Interjers
labot šo sadaļuBaznīcā atrodas divi 19. gadsimta kokgriezuma krucifiksi un feretrons ar gleznojumu uz skārda. Apskatāmi ir trīs altāri ar bagātīgiem kokgriezumiem gotikas stilā. Centrālajā altārī ir ievietota Vissvētās Jēzus Sirds glezna un blakus koka ciļņi "Svētie Pēteris un Pāvils", virs gleznas redzams Sīmaņa-Jūdas zemcilnis jeb bareljefs, kuru vārdā nosaukta baznīca. Līdzās galvenajam altārim atrodas 19. gadsimta apaļskulptūras, kurās attēloti apustuļi Sīmanis un Jūda Tadejs. Labās puses altāris ir veltīts Svētā Gara nosūtīšanas notikumam, tajā atrodas 19. gadsimta kokā griezts cilnis, kas attēlo Svētā Gara atnākšanu Vasarsvētkos virs apustuļiem un Jaunavas Marijas, tā abos sānos ir svētā Franciska un svētās Klāras tēli, līdzās altārim ir svētā Jana Nepomuka skulptūra. Kreisās puses altāra vidū ir Jaunavas Marijas skulptūra, sānos svētā Antona un svētās Terēzes no Lizjē tēli, līdzās altārim ir svētā Jāzepa skulptūra.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vizītkarte
- Attēls
- [novecojusi saite] Wojciech Walczak, Karol Łopatecki, Cmentarz i kościół pw. św. św. Szymona i Judy w Drycanach, [w:] Stan badań nad wielokulturowym dziedzictwem dawnej Rzeczypospolitej, t. I, red. W. Walczak, K. Łopatecki, Białystok 2010, s. 231-246.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 14. maijā.
- ↑ «Romas katoļu Baznīcas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes».
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pieminekļu saraksts».[novecojusi saite]
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 142.lpp.
- ↑ «katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. maijā. Skatīts: 2018. gada 14. maijā. Arhivēts 2018. gada 10. maijā, Wayback Machine vietnē.